Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Kaspars Zlidnis dalās personīgā vēstījumā par to, kāpēc dzīvo pateicībā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: facebook.com/zlidnis/

​Mūziķis un sportists Kaspars Zlidnis (35) publiskojis personīgas pārdomas par savu dzīvi un to, kāpēc dzīvo pateicībā, - tas sajūsminājis ne vienu vien viņa fanu.

“Dzīve bieži mūs mēdz iedzīt strupceļā, jo ir brīži, kad darbā viss nenotiek, kā gribētos, ģimenē iestājusies vienaldzība, pieviļ veselība, aiziet kāds tuvs cilvēks un pat mazākās ikdienas situācijas rada pārdzīvojumus, kas izsit no sliedēm. Nav brīnums, ka bieži uz jautājumu “kā klājas” atbildam ar “cīnos”,” viņš iesāka savas garās pārdomas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

LAIME DARĪT! Redzot, cik daudzi cilvēki nevar atrast vietu savā dzīvē, nezina, ko grib darīt, kas būtu tuvs sirdij. Reti dzirdu cilvēkus, kuri būtu apmierināti ar savu darbu, kolēģiem un priekšniecību. Tiek skaitītas stundas līdz dienas beigām. Cilvēki izdeg un ieslīgst depresijā. Jūtu atbildību pret tiem, kurus esmu iedrošinājis, bet arī samulsinājis ar savu pieeju un to, ka eju pret sistēmas uzstādītiem noteikumiem, esmu laimīgs un brīvs cilvēks. Uzskats, ka jāpamet savs darbs, lai meklētu laimi un, ka cilvēks var būt brīvs, neko nedarot, nav patiess. Darbs nav jāpamet, ir jāmaina sava attieksme pret darbu! Katram darbam ir savs virsuzdevums, kas ne tuvu nav saistīts ar naudas pelnīšanu, savu egoistisko ideju realizāciju, varas gūšanu un citu pakļaušanu. Darbs tā ir svētība un laime. Darbs ir mūsu iespēja mācīties un augt caur grūtībām. Darbs ir veids, kā izpaust savus talantus un savu būtību. Darbs ir veids, kā uzlabot vidi, radīt, kalpot un mīlēt. Tā ir atbildība pret apkārtējo pasauli un savu dzīvi. Ja nav misijas apziņas darbā, tad tu vienmēr būsi neapmierināts, nelaimīgs un iztukšots. Tad darbs vienmēr būs saistīts ar pienākumu, kur neredzi jēgu un gandarījumu. Agrie rīti allaž būs mokas un nejutīsi gandarījumu par saullēktu un savu dzīvi, kurā esi dzīvs, vesels, paēdis un mīlēts. Es nedaru to, kas man nepatīk, tikai tāpēc, ka beigās saņemšu atalgojumu, kas ir regulārs un garantē man to, ka spēšu nopirkt mantas, kas visbiežāk man nemaz nav vajadzīgas. Man nav vajadzīgas garantijas no priekšnieka vai valdības. Valsts nav mana iespēja. Es esmu iespēja šai valstij. Es nepieprasu, bet dodu. Man nevajag žēlastību, jo es gribu pats parūpēties par šo zemi un cilvēkiem. Es neesmu vergs, bet gan misionārs. Es gribu palīdzēt un kalpot. Es savu darbu un atbildību izdzīvoju, nevis atstrādāju. Esmu atvērts visām iespējām un neesmu augstprātīgs, lai kādu darbu uzskatītu par necienīgu vai nesvarīgu. Paskaties uz savu darbu šodien kā iespēju, nevis nolemtību! Atrodi savā darbā jēgu un piepildi ar to savu dzīvi! Saplūsti, nepretojies un apzinies, cik nozīmīgs esi līdzcilvēkiem tieši šeit un tagad! Laimi jums!❤️ #darbsdaradarītāju #laime #brīvība #misija #valsts #atbildība

A post shared by @ kasparszlidnis on

“Dzīve ir nepārtraukta cīņa, kas daudzus no mums nogurdina, sadusmo, liek vilties, mazina ticību un spēku, kā arī psiholoģiski un pat fiziski salauž. Mums šķiet, ka mēs zaudējam visu, pat sevi, un tomēr cik liktenīgi un svētīgi patiesībā ir šie dzīves mirkļi, kurus emocionālā pagrimumā uzskatām par krustu, kas tik nepanesami smagi nospiež un liek mums krist ceļos.

Tieši tad, kad esam uz zemes, vieni, salauzti savā augstprātībā un padevušies, tieši tad notiek brīnums, kurā ieraugām sevi tīrā gaismā. Grūti iedomāties labāku skolu par šo, kas ir mūsu lielā iespēja augt kā fiziski, tā garīgi.

Priedes jūras krastā ir stabilas, norūdītas un ar dziļām saknēm, jo tās katru dienu ir pakļautas mokošiem vējiem, karstai saulei un sāļajam jūras gaisam. Mēs varam daudz mācīties no kokiem. Veca lauku cilvēka robustie sejas vaibsti un sīkstais augums ir dzīves grūtību un sūra darba stiprināts. Allaž ar lielu pietāti un cieņu vēroju šos garā bagātos, patiesos un neviltotos cilvēkus, kurus nav sabojājusi izšķērdīgā, baudu izlutinātā un paviršā dzīve, kas mūsdienu cilvēku padarījusi tik jutīgu un trauslu. Šie ļaudis reti sirgst ar depresiju, nomāktību, stresu un citām psihes vājuma izpausmēm.

Ir jāsaprot, ka grūtības ir mūsu iespēja pilnveidoties un attīstīties. Tā ir iespēja iepazīt pašiem sevi, ieskatīties savās bailēs un piekļūt tam spēkam, kas ir pāri visam zemiskajam un laicīgajam.

Tieši pēc smagām traumām, zaudējumiem un izmisuma brīžiem mēs iemācāmies redzēt tālāk, dziļāk, vairāk un piekļūt pat tur, kur zinātnei liegta pieeja, jo prāta daba ir ierobežojoša,” tā Zlidnis.

Viņš turpināja: “Cik svētīga ir šāda sastapšanās ar savu patieso es un cik būtiski apjaust savienību ar bezgalīgo spēku, kas ir pāri visam. Šī sastapšanās mums dod piekļuvi neizsmeļamiem enerģijas resursiem, kas ir ticība, pārliecība, paļaušanās, pazemība un neizmērojama mīlestība par visu, kas notiek mūsu dzīvē. Mēs kļūstam atvērti un pieņemoši visam, kas stājas mums ceļā. Cīņa ir galā. Dzīve ir kļuvusi par dāvanu, pilna pārsteigumiem un izaicinājumiem. Uz jautājumu, “kā klājas” varu ar vieglumu atbildēt “dzīvoju pateicībā”!” raksta mūziķis.

“Paldies! It kā dzirdēti vārdi, bet pateikti īstajā brīdī un formā!” komentē dziedātāja Annija Putniņa.

Kā jau ziņots, Zlidnis 2017. gada jūlija noslēgumā salaulājās ar interjera dizaineri Diānu Urtāni un abiem ir divas kopīgas meitas.

Uz augšu