Pirms ķeros klāt pašam albumam, akcentēšu divas lietas. Pirmkārt jau žanrs, kurā darbojas šī šūgeiza-drīmpopa (shoegaze-dreampop) apvienība savus ziedu laikus piedzīvoja astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito vidū, un tā bija kā kontrmūzika esošajam hārdrokam un vēlāk pat grandžam. Proti, tā savā būtībā ir nekomerciāla un tās iespēja plaši rezonēt ir stipri ierobežota. Otrkārt, lai arī nosacīta šūgeiza renesanse jeb "shoegaze revival" arī ir notikusi - jaunus albumus salīdzinoši nesen izdeva "Ride", "Slowdive", "My Bloody Valentine" u.c., tas rezonanses ziņā izskanēja vēl klusāk, skarot vien uzticamāko šūgeiza fanu rindas, varbūt uzrunājot arī kādus atsevišķus jaunos klausītājus. 

"Tribes of the City" pirms padsmit gadiem visticamāk bija vairāku izvēļu priekšā - komercializēties, spēlēt pēc mūzikas industrijas noteikumiem un cerēt uz kaut cik pamanāmiem pasākumiem ārpus Latvijas, palikt uzticamiem žanram un kļūt par daļu no marginālas šūgeiza kustības vai pavērst skatu uz Austrumiem - dziedāt krieviski un cerēt uz panākumiem plašajā kaimiņzemē, kur alternatīvās mūzikas kustība ir diezgan vitāla un interesanta. 

Simtgades dziesma: Tribes Of The City «Свет дискотек».

Neviena no šīm trim izvēlēm tā arī līdz galam neīstenojās. Pēc aktīvas "Recipe of the Golden Dream" veicināšanas koncertdarbības, grupa nolēma iepauzēt. "Nesaņemot cerēto rezonansi, emocionāli bijām mazliet sadeguši," atzīst Sergejs. 

Pēc pāris gadiem Sergejs pamet Latviju, arī Ksenija iemīlas un pārceļas dzīvot un studēt uz Berlīni, izveido ģimeni. Lai arī jaunas dziesmas top, grupas dalībnieki tikai paretam satiekas uz mēģinājumiem un ierakstiem. Jaunā albuma dziesmas tapušas pēdējo sešu gadu laikā, lai saglabātu grupas noskaņu, Sergejs atklāj, ka gājis ar elektrisko ģitāru pie jūras un "mēģinājis notvert sajūtu". 

Kad albums šķietami jau pabeigts 2017. gadā, Ksenijai Vācijā pieteicās vēl viens mazulis, visas aktivitātes ar plates izdošanu, reklamēšanu līdz ar to bija jāpārliek uz vēlāku laiku.

Diemžēl pasliktinājās arī Ksenijas veselības stāvoklis, un sarežģījumi personiskajā dzīvē ievilkušies, liekot albuma izdošanas datumu pārcelt atkal un atkal. 

Lai atbrīvotos no vienlaikus patīkamās, bet emocionāli smagās ierakstītā albuma nastas, lai to beidzot atdotu klausītājiem, pieņemts lēmums tā prezentāciju šā gada 28. augustā, K. K. fon Stricka villā rīkot bez Ksenijas. 

"Labāk, lai grupa spēlē bez manis, nekā nespēlē nemaz,"

sarunā ar TVNET saka Ksenija, kura atzīst, ka pēdējie gadi viņai bijuši īpaši smagi un atkopšanās turpinās arī šodien. 

"Neveiksmīgs kokteilis no ēšanas traucējumiem, ko atklāju pirms gadiem trim, tad mēģinājums atveseļoties, tad sarežģīta grūtniecība un ļoti smaga pēcdzemdību depresija, kas atstāja iespaidu uz manu fizisko ķermeni," atklāti stāsta Ksenija. "Ir daudz speciālistu pie kā jāvēršas, lai to mezglu atšķetinātu. Ir kaut kādi uzlabojumi salīdzinājumā ar zemāko punktu, bet vēl garš ceļš ejams. Par šīm lietām ir jārunā publiski, un to kādā brīdī arī darīšu."

Izmaiņas skārušas arī grupas sastāvu - no sākotnējā kolektīva aizgājis ir ģitārists Andrejs Vasiļjevs un basists Juris Justs, savukārt vietā nākuši Ivars Pommers ("Eskimo") un Staņislavs Kuļikovs "(Martas asinis", "Nikto"). Pie bungām nemainīgi Ints Barkāns.

Šādā sastāvā bez Ksenijas, ar viņas balss ierakstu, grupa arī sniedza minēto prezentācijas koncertu. Tas varētu būt unikāls gadījums pašmāju mūzikā. Vai turpināt koncertēt bez Ksenijas klātbūtnes? Vai gaidīt, kad Ksenija atgriezīsies? Meklēt jaunu solisti? Izstrādāt hologrammu vai kādu citu oriģinālu risinājumu? Šie jautājumi pašlaik nodarbina Sergeju, kurš pamatoti lepojas ar jauno albumu. 

Foto: "Tribes of the City" Stricka villā.

"Rust and Gold" ir nepilnas četrdesmit minūtes garš, tas pašu spēkiem ieskaņots un producēts Rīgā, "Z Studio" kopā ar skaņu inženieri Aleksandru Solovjovu. Albumu līdzproducēja Adams Kūpers (Adam Cooper) no Jetpack Studios, māsterēja Braiens Venkebahs (Brian Wenckebach) no Electric Blue Studios, ASV. Vairākas dziesmas no albuma sesijām palikušas ārpus borta, tās varētu veidot nākamā albuma kodolu, skaidro Sergejs.

Albums ir solis uz priekšu gan skanējuma, gan satura ziņā. Sergeja ģitāra skan hipnotiski kā vēl nekad, atgādinot labākos šūgeiza piemērus, savukārt Ksenijas balss skan dziļāk, spēcīgāk, protams, dziesmu vārdi ir personiskāki. "Par personīgo transformāciju, attiecībām ar vidi un sabiedrību.

Šis ir pirmais albums, kurā rakstu pati par savu pieredzi tik atklāti,"

stāsta Ksenija. 

Video: Prezentācijas koncerts Stricka villā.

Albuma ievadošā dziesma "Alone in Neukölln", kas droši varētu būt izrauta no kādas 1992. gada britu šūgeiza izlases, vēsta par vakaru Neukolnā, kad Ksenija apmeklēja kādas plaši nezināmas tekstilmākslinieces izstādi, bet jau pēc divām minūtēm to pameta. "Tur bija savdabīgi eksponāti, mākslas darbi, kurus es nespēju vienkārši saprast... dziesma ir par frustrāciju, par nespēju sakonektēties ar to, ko tu redzi," viņa skaidro. 

"Expanding (Exposed)" arī ir personisks - tas vēsta par dažādiem eksistenciālas dabas pārbaudījumiem, arī grūtniecību. Muzikāli tas nedaudz sasaucas ar "Cocteau Twins" astoņdesmito gadu beigu ierakstiem. 

Viena dziesma platē ("CTOPOHA") ieskaņota arī krievu mēlē. Muzikāli tā balansē starp sapņaino Baltimoras dueta "Beach House" estētiku un "My Bloody Valentine" raksturīgo skaņu sienu, savukārt tekstuāli tas ir stāsts par "mīlestības mokām - triviālu un traģisku mīlas situāciju". 

Liels nopelns skanējuma veidošanā ir pašam Sergejam, kurš daudzus gadus ir palicis uzticīgs vienam žanram, to detalizēti pētot, analizējot un mācoties no labākajiem paraugiem - Kevina Šīldsa ("My Bloody Valentine"), Skota Korteza ("Astrobrite") u.c. 

Pasaulē jāvalda taisnībai, un šādai mūzikai būtu jāizskan plašāk par Latvijas robežām. Šis noteikti ir viens no pašmāju gada labākajiem ierakstiem, un ļoti ceru, ka tam kādā mistiskā veidā izdosies sasniegt dzirdīgas ausis arī ārpus Latvijas. Mūsdienu tehnoloģijas - mūzikas straumēšanas servisi varētu sadoties rokās un mums palīdzēt. 

Audio: Noklausies albumu.

Grupa izveidota 2003. gadā un līdz šim bija izdevusi trīs studijas albumus: “Running to the Sun” (2004), “For the Sleepy People” (2006) un “Recipe of the Golden Dream” (2009). Tā ieguvusi vairākas Latvijas Mūzikas Gada balvas, kā arī tikusi nominēta MTV European Music Awards kā “labākā Baltijas grupa”.

Lasi 2006. gada TVNET interviju ar grupu šeit.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde.