"Ja valdība ēkas atjaunošanai radīs risinājumu, nams atgūtu agrāko dzīvi, kas būs ieguvums kā valstij, tā sabiedrībai kopumā," sacīja Gruškevica.

Nams tika nodots uzturēšanai VNĪ līdz brīdim, kad valsts radīs ēkai jaunu saturisku piepildījumu. VNĪ strādāja pie pieciem nama atjaunošanas scenārijiem, starp kuriem pērn valdība lēma vēsturisko Vāgnera namu pielāgot VSIA "Latvijas koncerti" vajadzībām, lai tas varētu atdzimt mūzikai.

"Saskaņā ar 2018.gada nogalē valdībā pieņemto lēmumu esam apzinājuši lietotāja "Latvijas koncerti" vajadzības un esam gatavi veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, piesaistīt projektētājus un uzsākt nama atjaunošanu, tiklīdz tam tiktu rasti līdzekļi. Vienlaikus atbalstām visus scenārijus, kas var nodrošināt Vāgnera nama drīzu atdzimšanu valstij izdevīgā veidā, jo tas būs ieguvums visiem," sacīja Gruškevica.

Šobrīd Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā apspriestais scenārijs paredz nama atjaunošanu ar publisko un privāto partnerību, kas nozīmē, ka valsts nodod namu Vāgnera biedrībai, kas piesaista līdzekļus nama atjaunošanai.

Līdz šim valdībā tika izskatīti pieci iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kas paredz: īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē, starp kuriem valdība lēma par īpašuma atjaunošanu, pielāgojot namu "Latvijas koncerti" vajadzībām.

Īpašums 2006.gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai un uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Pārņemot ēku, veikta ēkas pamatu un konstrukciju pārbaude, kā arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kas atklāja telpu iekšējās apdares un restaurējamo arhitektūras detaļu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību.

VNĪ, veicot ēkas saglabāšanu, gādā par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums ēkas izmantošanai, ievērojot tās kultūrvēsturisko vērtību un kultūras funkciju nodrošināšanu. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus ir vidēji 17 500 eiro gadā.

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un pašlaik strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.