Baltās nakts ietvaros četru komponistu jaundarbu atskaņojums

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Linda Leimane
Linda Leimane Foto: publicitātes

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā “Zirgu pasts” (Dzirnavu ielā 46) 7. septembrī plkst. 18.00 līdz 02.00 notiks ikgadēja audiovizuāla instalācija, kuras šī gada tēma ir “Matērija. Rituāls”.

Sadarbojoties akadēmiskās un elektroniskās mūzikas komponistam un izpildītājiem, taps jauni skaņdarbi, kas turpinās jau 2016. gadā iesākto instalāciju ciklu “Starpstāvoklis. Gaisma. Skaņa. Vibrācija”. Šī gada iedvesmas avots ir vertikāli akmens stabi jeb stēlas, kuras apdzīvos un ar matēriju piepildīs video mākslinieki Roberts Rubīns, Viktors Keino un akadēmiskās un elektroniskās mūzikas komponisti un izpildītāji Linda Leimane, Kaspars Kurdeko, Anna Ķirse, Jachin Pousson, Andrejs Eigus.

Telpas scenogrāfiju veidos 6 metrus gara stēla telpas vidū, kas būs apskatāma 360 grādu rādiusā. No starpstāvokļa izkļūstot jeb “atdzimstot” mēs nokļūstam vidē, kuru veido matērija. Forma, kas nav mums pakļāvīga, bet pat otrādi – mēs pielāgojamies tai. Matērija pieprasa rituālu, savukārt rituāls iezīmē mūsu vietu pasaulē, kā arī vienlaicīgi ir vārti uz sakrālo pasauli. Rituāls ir tas, kas iezīmē robežu un piešķir jēgu.

Bundzinieka un perkusionista Kaspara Kurdeko sitaminstrumentu iekustināti, instalāciju piepildīs četri jauni skaņdarbi:

 “Āda. Pieskāriens. Laiks” (Linda Leimane)

 “OMNIA” (Anna Ķirse)

 “Undulatorium” (Jachin Pousson)

 “Saiknes laika telpā” (Andrejs Eigus)

Linda Leimane savā radošajā darbībā fokusējas uz žesta un fizikalitātes fenomenu skaņā. Komponistes darbu klāstā ir skaņdarbi orķestriem, lieliem ansambļiem, kameransambļiem un solistiem elektroakustiskos projektos. Viņa eksperimentē elektroniskajā mūzikā un sadarbojas ar citu mediju māksliniekiem. Studējusi kompozīciju un elektronisko mūziku Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, papildinājusi zināšanas kompozīcijā un jaunās mūzikas tehnoloģijās Nacionālajā Augstākajā dejas un mūzikas konservatorijā Lionā, Francijā, kā arī bijusi komponista Mikēles Tadīni asistente skaņas izpētes centrā Agon Milānā un Parīzē, piedalījusies daudzās Eiropas zināmākajās meistarklasēs. Lindas Leimanes mūzika atskaņota Latvijā, Igaunijā, Francijā, Itālijā, Šveicē, Austrijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Austrālijā.

Jaunā komponiste Anna Ķirse šobrīd tiek minēta kā viena no spilgtākajām jaunās paaudzes skaņradēm – viņas darbi plaukst ārpus konvencionālām koncertzālēm, un tajos kā burvju mikstūrā saplūst dabas skaņas, akadēmiskā izglītība un Latvijas pagrīdes mūzikas nepieradinātās ietekmes. Anna ar aizrautību šķērso dažādu žanru robežas, radošās prakses centrā liekot akadēmiskās un elektroakustiskās mūzikas sintēzi un vēlmi izvērst akustisko instrumentu skanējumu ārpus ierastajām robežām. Sākotnēji darbojusies neatkarīgajā mūzikā, 2013. gadā viņa iestājās Rolanda Kronlaka kompozīcijas klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet šobrīd studijas turpina maģistrantūrā pie Jāņa Petraškeviča.

Komponiste Anna Ķirse
Komponiste Anna Ķirse Foto: publicitātes

Pavisam nesen, 17. un 18. augustā, Somijas ziemeļu mežos ir noticis Annas operas “Koku opera. Vējgāzes” pirmatskaņojums, kurā piedalījās Latvijas Radio koris, kameransamblis un Anna Petrini no Zviedrijas.

Jau ceturto gadu viens no vadošajiem projekta komponistiem ir Andrejs Eigus. Andrejs Eigus ir dzimis un uzaudzis Rīgā. 6 gadu vecumā viņš sāka spēlēt klavieres un vēlāk – dziedāt korī. Kopš 1997. gada viņu interesē elektroniskā mūzika, 2002. gadā viņš izveidoja savu elektro-akustisko ambientās mūzikas projektu “Selffish”. Viņa pēdējais mūzikas albums “He She Them Us” 2017. gadā tika izdots pazīstamajā Velsas leiblā “Serein”, un tajā savijas ambientās mūzikas, džeza un modernās klasikas elementi.  Andrejs regulāri sadarbojas ar mūziķiem un komponistiem no Latvijas un ārzemēm. Viņš arī ir dīdžeju apvienības “Uncles Bundle” dalībnieks, izpildot mīļāko plašu mūziku kopā ar saviem draugiem.

Jachin Pousson studējis klasisko kompozīciju Kopenhāgenā un Rīgā no 2010. līdz 2015. gadam. Pašreiz strādā par pētnieku smadzeņu-datoru mūzikas saskarsmes jomā JVLMA Sistemātiskās muzikoloģijas katedrā. Kā komponists un mūziķis viņš pēta uz nākotni vērstu tehnoloģiju pielietojumu mūzikas instrumentu dizainā, kompozīcijā un performancē.

Ieeja bezmaksas.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu