Movērs Rīgā, "Sapņu fabrikā" viesojās jau 2006. gadā. 

Koncerta apskats: Nīlss Peters Molvērs Rīgā.

Foto: Nīlss Peters Molvērs Rīgā.

Teikt, ka Nīlss Peters Molvērs jeb NPM, kā viņu dažkārt dēvē, ir norvēģis, trompetists un džeza mūziķis būtu godīgi, taču tas nepaskaidrotu daudz. Teikt, ka mākslinieks ir neparedzams provokators, kura daiļradi raksturo viss, kas tikai vēl sekos, jau būtu vairāk. Molvērs allaž šķiet esam soli priekšā sev, laikam un pārējiem. Viņa mūzikā līdzās spoguļojas tradīcija, virtuozitāte, laikmeta gars un tehnoloģijas, kas mūziķi padara jo cilvēcīgāku kā mākslinieku. Tā ir radikāla maiguma, kompaktas ievainojamības un robusta trausluma pārpilna. Tik pretrunīga un romantiska vienlaikus, kā pats NPM.

Trompetists, komponists un producents savā mūzikā jauc un līdz nepazīšanai pārveido džeza standartus, ambiento un house mūziku, elektronisko mūziku un ritmiku, piešķiļot visam hiphopa, populārās un rokmūzikas dzirkstis. Īsti neiederoties ne uz vienas no piesaukto žanru skatuvēm, Molvērs ir spējis aizraut sekotājus no visām minētajām. Pateicoties interesei gan par akustisko trompetes spēli, gan elektronisko mūziku, NPM turpina būt viens no pieprasītākajiem viesmūziķiem dažādos citos sastāvos. Savulaik, muzicējot džeza ansamblī “Masqualero”, Molvērs iepazinās ar Manfrēdu Eiheru (Manfred Eicher), izdevniecības “ECM” bosu, un kļuva par vienu no leģendārās džeza izdevniecības saimes pārstāvjiem. Lai arī ar viņa līdzdalību tapuši neskaitāmi citi “ECM” pārstāvēto mūziķu ieraksti, Molvērs vienmēr gribējis būt pats, cirst jaunas, savas takas, darīt citādi. Viņa trompetes spēli noteikti ir ietekmējusi Skandināvijas dabas poēzija, ar elektronisko mūziku roku rokā ejošā fizika un, visticamāk, arī aroda brāļi Mailzs Deivis (Miles Davis) un Džons Hasels (Jon Hassell), taču vairāk par visu Molvērs allaž bijis pats, kurā klausoties vienubrīd vairs nešķiet, ka dzirdi trompeti.

Šobrīd Molvērs muzicē trio kopā ar ievērojami jaunākiem, taču ne mazāk prominentiem mūziķiem. Perkusijas un citus instrumentus pārvalda viens no krāšņākajiem Eiropas bundziniekiem-skaņražiem Erlands Dālens (Erland Dahlen), bet bass ir Jū Bergera Mīres (Jo Berger Myhre) pārziņā. Pēdējais ir arī kopīgi ierakstītā albuma “Buoyancy” līdzproducents, kura degsme un prasmes visai ievērojami ietekmējušas to, kā trio izklausās šodien. Un izklausās tas pārliecinoši. Mūzika ir kontrastu pilna. Kā vēl viens mēģinājums atrast nākotni, kas sakņojas šodienā. Tas, kā vēl nav, bet pēc brīža to visu jau būsim piedzīvojuši.