/nginx/o/2019/09/30/12610818t1he161.jpg)
Ēkas un arhitektūra kopumā ir objekti, no kuriem nekādu kustību negaidīsi, taču mūsdienu inženierija un tehnoloģijas ļauj izpausties un "atdzīvināt" šķietami nekustīgus objektus. Siltajās klimata joslās izplatītas ir kinētiskās ēkas - celtnes, kas reaģēs uz saules starojumu un aizvērs fasādi, samazinot apgaismojumu telpās.
Kinētiskās celtnes teorētiski pasaule ir pazinusi jau gadu desmitiem - viena no pazīstamākajām struktūrām ir paceļamie tilti, kas ir bijuši pat daļa no viduslaiku pils elementiem. Taču ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām kinētiskās būves ir kļuvušas par jaunu un pat prātam neaptveramu sistēmu.
Patlaban kinētiskas ēkas var sastapt klimata joslās, kur gada lielāko daļu valda spēcīga saules gaisma, piemēram, Abū Dabī 2009. gadā durvis vēra Albāras torņi, kuru fasādi sedz automatizēti aizkari - režģis ar koka paneli, kas reaģē uz saules gaismas stiprumu un virzību. "Gudrā" fasāde samazina gaismas spožumu telpās par 50%. Ņemot vērā, ka torņi ir 145 metrus augsti, tie ir augstākie nami ar kinētiskiem elementiem.
Vēl viens uzskatāms piemērs ir kāda trīsstāvīga dzīvokļu ēka Teherānā - šeit trijos stāvos ir izkārtotas trīs rotējošas guļamistabas, kas spēj rotēt 90 grādu leņķī. Šādā veidā guļamistabu īpašnieki var "novērsties" no saules vai, tieši pretēji, padarīt telpu gaišāku un siltāku burtiskā nozīmē.
Kinētisko celtņu veidošanā tiek izmantoti tādi paši mehānismi kā ceļamkrāniem, bet to kustību ietekmē sensori, kas pagriež noteiktu ēkas elementu. Atsevišķos gadījumos ēkas fasādi vai detaļu pozīciju kontrolē saimnieki vai mājas pārvaldnieki, taču dažas detaļas kustas līdz ar vēju vai saules gaismas intensitāti, piemēram, Arābu Pasaules institūta ēkas fasāde Francijā spēj mainīt žalūziju atvērumus gluži kā fotoaparāta kameras objektīvs.
