Par vikingiem, upurakmeņiem un kuršiem

Intervija. "Veļu nams" – kuršu tehno
Veliu Namai Foto: Aivaras Troščenka
Magnus Altküla
, Tarbija toimetaja
CopyDraugiem X Whatsapp

Ceturtdien, 17. Oktobrī Rīgā, mākslas galerijā "Noass" un piektdien Jelgavā, "Melno cepurīšu balerijā" ar koncertiem viesosies folka elektronikas projekts "Veliu Namai" - lietuvieša Jūliusa Mites dark ambient projekts. Koncertos tiks prezentēts jaunākais albums "Kūrir", kas ir galvenokārt veltīts kuršu tēmai. Piedāvājam interviju ar mākslinieku.

Tavs pēdējais albums "Kúrir" ir par baltu vikingiem jeb par kuršiem. Kas tevi iedvesmoja veidot šādu albumu? Kādēļ šis stāsts tevi ieintriģēja un kādēļ vēlies ar to dalīties?

Pirms es sāku spēlēt šāda stila mūziku, es pārsvarā spēlēju folk ambientu. Spēlējot dzīvajā, šie šovi bija ar nomācošu atmosfēru. Gandrīz nekad neviens nedejoja vai tikai šūpojās ritmiski “ambientā” stilā. Man sāka pietrūkt dejojošu klausītāju, kuri izpriecājas. Nevēlējos likt viņiem justies it kā būtu atnākuši uz bērēm. Tajā pašā laikā es laiku pa laikam klausījos Wardruna un citas līdzīgas grupas, un domāju pie sevis – varbūt man vajadzētu pamēģināt ko šādu. Man šķita, ka tas būs mazliet liekulīgi no manis, spēlēt vikingu mūziku, kaut arī neesmu skandināvu izcelsmes… Un tad atklāju, ka kurši ir pieminēti dažādās sāgās, kurās viņi sakauj vikingus. Tas man deva iespēju mēģināt un spēlēt šāda tipa mūziku Baltijā.

Klausies albumu

Tādas neopagānu grupas kā Wardruna un Heilung pēdējos gados ir guvušas plašu ievērību. Kā tu kā neopagānu mākslinieks skaties uz šīm grupām un to panākumiem? Vai uzskati, ka viņu panākumi ir pozitīva un iedvesmojoša parādība?

Gan Wardruna, gan Heilung mani ir daudz iedvesmojuši. Wardruna mani galvenokārt ir iedvesmojusi ar savu mūziku. Es tiešām domāju, ka tā ir lieliska grupa. No otras puses, Heilung ir pārsteidzošs vizuālais sniegums. Es savā ziņā cenšos radīt kaut ko līdzīgu viņiem, taču unikālu. Turklāt, man liekas, ka Dead Can Dance to visu ir paveica jau pirms trīsdesmit gadiem... Kas par grupu!

Tavas grupas biogrāfijā teikts, ka "Vėlių Namai" cēlies “no Lietuvas ilgošanās un atšķirīgā Baltijas pasaules uzskata”. Vai tu varētu mazliet paskaidrot šo atšķirīgo Baltijas pasaules uzskatu un to, ko tas ietver?

Grūts jautājums, kas kliedz pēc garas un skaidrojošas atbildes. Tomēr, īsāk sakot, es teiktu, ka tas nozīmē būt tuvu dabai, respektēt to, redzēt skaistumu tajā. Un neaizmirsīsim par pasauli otrā pusē. Es ticu ka domas par nāvi baltu pagānismā ir diezgan pārliecinošas un skaistas, lai cik dīvaini tas arī neizklausītos.

Video: Vėlių Namai "Vėlinių laužai"

Vai tu savā mūzikā iekļauj Lietuvas pagātnes motīvus un notikumus tāpēc, ka esi pamanījis cilvēku interesi par to? Vai arī tu ej pret straumi un balsties uz savām interesēm?

Es ticu, ka interese Lietuvā ir. Daudzas lietas, kas šeit tiek uzskatītas par pašsaprotamām, ārzemēs liktos dīvainas. Es varu visu “Baltic spirit” performanci izpildīt un lietuviešiem būs “ok, cool” kamēr, teiksim, Holandē un Itālijā es izskatos dīvains un mulsinošs.

Globāli es redzu, ka bums par vikingiem, kā, piemēram, seriāls “Viking” un mūzika, kas ar to asociējas, lēnām sāk pazust. Bēdīgi, bet “Baltu vikingi” nešķiet pietiekami stilīgi vidējam vikingu seriāla fanam, bet varbūt tas ir arī labi.

Kā tu skaties uz Baltiju šodien? Vai tās attīstība pēdējos 25 gados ir bijusi pietiekama un, ja būtu iespēja kaut ko mainīt Lietuvā, kas tas būtu? Kā tu salīdzini Lietuvu ar citām Baltijas valstīm?

Es uzskatu, ka ir ieguldītas neticamas pūles un sasniegti panākumi. Mēs gandrīz no nekā pārtapām par veiksmīgām, modernām un demokrātiskām valstīm. 25 gadu laikā! Tas ir pārsteidzoši. Tomēr, piemēram, Lietuva ļoti cieš no nevienlīdzības (1/3 valsts pilsoņu atrodas uz nabadzības robežas), kas ir jāmaina. Arī nesen ir īstenotas daudzas dīvainas un acīmredzami nepareizas politiskas darbības. Es uzskatu, ka šajā ziņā mēs varētu nedaudz mācīties no Igaunijas un Latvijas, t.i., dzīvot un ļaut dzīvot. Bet pietiks par politiku.

Vai joprojām ir jūtama senā maģija dažādās Lietuvas vietās vai varbūt dažādos ikdienas aspektos?

Pilnīgi noteikti. Lietuvā ir tik daudz pārsteidzošu vietu, kur jūs joprojām varat redzēt senās apbedījumu vietas, upurakmeņus, svētos kokus utt. Pat tad, ja es to rakstu tagad no Viļņas, tuvākais upurakmens atrodas tikai 20 minūšu gājiena attālumā. Līdzīgi ir ar lietuviešu valodu – tajā ir saglabājusies senā nozīme un slēptie pagāniskie pasaules uzskati.

Video: Vėlių Namai un Espen Winther "Aftensinn".

Vai Lietuva ir piemērota vieta mūzikas radīšanai, un kāpēc?

Es uzskatu, ka tā ir lieliska vieta mūzikas radīšanai. Daba tai ir laba, un tajā pašā laikā ir viegli augt ar mūziku Lietuvā. Man būtu vajadzīgi seši mēneši, lai atrastu labu koncertu Holandē, savukārt Lietuvā es tādu varētu atrast aptuveni pēc nedēļas. Arī Viļņa ir traka mūzikas dēļ. Visu laiku notiek tik daudz foršu lietu. Es to mīlu.

Mūzika, protams, ir ļoti personiska un subjektīva pieredze visiem, taču vai ir kāds mērķis arī tev ar savu radīto? Vai ir kādas īpašas sajūtas vai domas, kuras tu gribētu izsaukt klausītājos?

Runājot par maniem mērķiem, es vēlos klausītājiem sevi pasniegt kā patiesu, vienlaikus, lai klausītāji tiek izklaidēti.

Ideālā pasaulē klausītājs, kurš nāk uz manu šovu, teiktu, ka laiks ir apstājies uz sekundi un ka viņi ir kaut kur ceļojuši, pieredzējuši kaut ko citu, nevis to, pie kā pieraduši.

Pēc video izdošanas savam pēdējam singlam, tu esi teicis, ka labprātāk vairāk fokusētos uz individuāliem singliem un video, nevis albumiem. Kādēļ šāda virziena maiņas izvēle?

Tas nāca no tā, ka esmu no jauna atklājis kādu citu aizraušanos - filmu veidošanu. Man ļoti patika filmēt “Aftensinn” klipu, un tāpēc jaunā dziesma būs uzreiz ar mūzikas video. Tas ir tuvu fināla variantam un ir tik profesionāli, cik es to spēju. Tas būs arī diezgan dīvains.

Kāds būtu tavs ideālais koncerts (kā izpildītājam)?

Pirmkārt, lai sasniegtu perfektu koncertu, visām manām tehniskajām detaļām performancē jābūt izpildītām. Bet pats svarīgākais būtu tas, lai klausītājs pēc koncerta dotos prom ar iespaidu.

Koncerti

Ceturtdien, 17. oktobrī, Rīga, „Noass”. Sākums plkst. 19. Iesildošā daļā "Sarma".

Piektdien, 18. oktobrī, Jelgava, „Melno cepurīšu balerija”. Sākums plkst. 20.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu