Kultūras ministrija veikusi plašu pētījumu, lai noskaidrotu Latvijas sabiedrības viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumus. Pētījumā noskaidrots, ka 40% respondentu mūziku telefonā klausās reizi vai biežāk nekā reizi nedēļā.

Taujājot, kā cilvēki piekļūst mūzikai savā viedtālrunī, 25% min straumēšanu, 26% lejupielādēšanu, savukārt pavisam maza daļa jeb 4% to iegūst kopējot.

Iepriecinoši ir dati par to, kāpēc cilvēki klausās legālu mūziku savā telefonā. Respondenti atzīst, ka legāls saturs ir daudz kvalitatīvāks (55%) un legālā satura piedāvājums lielā mērā paver daudz plašākas mūzikas izvēles iespējas (53%).

Tāpat nozīmīgs faktors legālas mūzikas izmantošanai ir cilvēku bailes inficēt viedtālruni ar vīrusiem (56%), kā arī bailes no soda par nelegāla satura izmantošanu (38%).

"Pirms valsts neatkarības iegūšanas, sabiedrībā bija nostabilizējies stereotipisks uzskats, ka kultūra, tostarp mūzika, ir sabiedrības īpašums un par to nav jāmaksā. Lai gan esam pieraduši, ka mūzika skan it visur, nereti aizmirstam, cik liels darbs un resursi ir ieguldīti tās tapšanā, un ir svarīgi, lai mūziķi par to saņemtu taisnīgu atlīdzību. Pētījuma dati liek secināt, ka, par spīti mūzikas klausīšanās kanālu daudzveidībai un, iespējams, mulsinošu avotu izplatībai, arvien vairāk cilvēku novērtē legālas mūzikas ieguves veidu priekšrocības," iegūtos datus komentē Liena Grīna, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore.

Raugoties uz iegūtajiem datiem no demogrāfiskā aspekta, var secināt, ka nav būtiskas atšķirības starp vīriešu un sieviešu mūzikas klausīšanās paradumiem viedtālrunī. Tomēr nozīmīga atšķirība ir dažādos vecuma posmos - jo jaunāks respondents, jo mūziku klausās izteikti biežāk, savukārt daudz mazāk mūziku viedtālruņos klausās seniori.