Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Iveta Vējone atklāj, kas bijis visgrūtākais, esot Latvijas pirmajai lēdijai

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

​Valsts prezidenta amatā Raimonds Vējonis tika ievēlēts 2015. gada 3. jūnijā, kad Saeimas balsojumā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. Tajā dienā viņa sieva Iveta Vējone kļuva par mūsu valsts pirmo lēdiju – skolotājas dzīve apgriezās kājām gaisā. Intervijā žurnālam “Privātā Dzīve” Iveta pastāstīja, kas bijis visgrūtākais, nonākot šajā statusā.

“Visgrūtākais bija sabiedrības uzmanība - tu vairs nevari iet tur, kur vēlies. Nevari būt ar sevi, jo uz tevi nemitīgi skatās, atpazīst. Protams, atpazīst arī tagad, bet ir krietni mierīgāk,” viņa atklāja.

Tāpat pāris tagad atkal var dzīvot divatā – bez miesassargiem: “Mēs jūtamies brīvāk. Nav vairs tā, ka mums visu laiku kāds staigā līdzi. Arī atpūtas brīžos agrāk vismaz viens apsargs gādāja par mūsu drošību.”

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Vējonis ir piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002. gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors. Vējonis ilgus gadus bija vides ministrs, bet vēlāk - arī aizsardzības ministrs. Vējonis savas politiskās karjeras laikā ir ticis ievēlēts 9., 10. un 11. Saeimā.

Vējonis 1989. gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994. gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995. gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Kā zināms, šā gada 29. maijā Saeima ārkārtas sēdē par jauno Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.

Uz augšu