"Neviens vārds, ko es esmu rakstījis par Dienvidslāviju, nav atsaukts, ne viens pats. Tā ir literatūra," viņš sacīja.
"Ziņas par Serbiju bija monotonas un vienpusējas", Handke atgādināja "Die Zeit".
"Tas bija par taisnīgumu Serbijai. Kā Vācija varēja atzīt Horvātiju, Slovēniju un Bosniju-Hercegovinu, kad aptuveni trešā daļa cilvēku šajā teritorijā bija serbi - pareizticīgie vai musulmaņi," vaicāja rakstnieks.
"Vai [serbiem] pēkšņi bija jākļūst par zemāka statusa tautu savā valstī? Tam bija jāizraisa karš," viņš piebilda.
"Kāpēc neviens nesaka, ka Rietumi ir atbildīgi? Kāpēc nekavējoties netika sasaukta miera konference," vaicāja rakstnieks.
Prēmijas piešķiršana Handkem izsaukusi sašutumu Bosnijā un Kosovā, kur viņš tiek uzskatīts par Miloševiča pielūdzēju.
Pagājušā gadsimta 90. gados Handke kļuva pazīstams kā aktīvs serbu aizstāvis asiņainajos konfliktos, kas izcēlās pēc Dienvidslāvijas sabrukuma. Viņš serbus pat pielīdzināja ebrejiem, jo tie, rakstniekaprāt, cietuši tāpat kā ebreji nacistu sarīkotā holokausta laikā.
1996. gadā klajā nākušais Handkes Serbijas ceļojumu apraksts izsauca skandālu, bet 1999. gadā viņš atteicās no prestižās vācu Georga Bīhnera balvas, protestējot pret NATO uzsākto Belgradas bombardēšanu.