“Aleksandrs Grīns neraksta par mītiskiem sensenu laiku pastāstiem, tie ir patiesi notikumi, kas risinājušies tepat, mūsu zemē, un kuros piedalījušies tādi paši cilvēki kā mēs. (..)

Strēlnieks Aleksandrs Grīns savu pieredzi spēja saglabāt romānā “Dvēseļu putenis”, un viņa vēsturiskais darbs ir kļuvis par nenovērtējamu liecību mūsu valsts izšķirošajiem notikumiem – kaut arī asiņainai un smagai, tomēr uzvarai, kas ļauj mums šodien dzīvot tā, kā strēlnieki varēja tikai iztēloties savās gaišākajās cerībās, proti, valstī, kuru varam veidot mēs paši,”

grāmatas priekšvārdā raksta filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs. Viņš norāda – katrs grāmatā attēlotais notikums ir personīgs, tas ļauj ik teikumā apzināties, ka cīņas centrā ir elpot griboši cilvēki ar savu dzīvi, ko pārtraucis karš.

Strēlnieka Aleksandra Grīna episkais, daļēji autobiogrāfiskais romāns pirmoreiz izdots 1933.–1934. gadā un vēstī par latviešu strēlnieku gaitām Pirmā pasaules kara laikā, kurām līdzgaitnieks bijis arī pats autors.

“Dvēseļu putenim” ir trīs daļas, kas aptver laika posmu no 1915. gada, kad vācu karaspēks okupēja Latviju, līdz 1919. gadam, kad noritēja izšķirošās Latvijas teritorijas atbrīvošanās cīņas gan pret vāciešiem, gan pret īslaicīgo padomju varu. Pirmā un trešā daļa rakstīta pirmajā personā, skatot notikumus lauku zēna Artūra Vanaga acīm. 

Pēdējais “Dvēseļu puteņa” izdevums – paša autora saīsinātā romāna versija – apgādā “Jumava” izdots 2012. gadā. Jaunais izdevums būs romāna pilnā versija, un to var iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā.

Apgāda “Jumava” vadītājs Juris Visockis: “Varoņfilma “Dvēseļu putenis” veido sinerģiju ar Aleksandra Grīna grāmatu un atgādina ikvienam, ka, darot ikdienas darbus, mēs ceļam nākotnes Latviju.”

Jau ziņots, ka filma “Dvēseļu putenis” no 8. novembra ir skatāma kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī novadu kultūras un tautas namos.

Foto: Filmas "Dvēseļu putenis" svinīgā pirmizrāde