Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Svinīgā pasākumā Rīgā atklāta 30 000 kvadrātmetru liela krātuve

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce piedalās Purvīša balvas pasniegšanas ceremonijā mākslas centrā "Zuzeum".
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce piedalās Purvīša balvas pasniegšanas ceremonijā mākslas centrā "Zuzeum". Foto: Ieva Leiniša/LETA

Trešdien Rīgā, Pulka ielā 8, plkst.13 ar Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos atklāta četru muzeju 30 000 kvadrātmetru liela krātuve, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Svinīgajā pasākumā piedalījās arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja Ieva Andžāne, Latvijas Nacionālo mākslas muzeja direktore Māra Lāce, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadība, kā arī muzeju darbinieki, Latvijas un Baltijas valstu kultūras nozares eksperti.

Projekts ataino valsts stratēģiju kultūras mantojuma saglabāšanas jomā un tā ilgtspējas nodrošināšanā. Krātuve nodrošinās četru valsts muzeju specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai 21. gadsimtam atbilstošos apstākļos, norādīja Kokale.

Vairāk nekā 30 000 kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi.

Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta trīs muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas.

Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas - muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas. Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Ēka ir būvēta no saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, tai ir trīs stāvi, tehniskais bēniņu stāvs un viens pagrabstāvs tehniskajām telpām. Ēkas krātuvju telpās griestu augstums un plašās durvis pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu. Mazāka izmēra krājumiem ir izbūvētas divlīmeņu krātuves, tādējādi ievērojami palielinot krātuvju lietderīgo platību. Krājumu drošību krātuvēs un restaurācijas telpās nodrošina Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes dzēšanas sistēma.

Restaurāciju telpas ir aprīkotas atbilstoši restauratoru izvirzītajām prasībām, tajā skaitā ar specifisku aprīkojumu un īpašām putekļu un gāzu nosūknēšanas sistēmām. Ēkā ir arī telpas ar īpašām klimata prasībām un aukstuma kameras. Tajās veiks tehnoloģiskas darbības ar krājumiem, kā arī to uzglabāšanu. Te tiks glabāti, piemēram, kino krājumi.

Pirms muzeju krājumu pārvešanas, sadarbojoties ar muzejiem, krātuves jau ir nodrošinātas ar stacionāro aprīkojumu, bīdāmo un nekustīgo plauktu sistēmām un izvelkamiem gleznu sietiem.

Projekta arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" un arhitektei Renātei Truševskai, kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE MEISTARI 1". Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Nepalaid garām!

Uz augšu