“Cirka mašīna” jeb “Machine de cirque” vienlaikus ir gan Kanādas cirka mākslinieku apvienības, gan viņu pazīstamākās izrādes nosaukums. Tas ir stāsts par pieciem draugiem, kas pārdzīvojuši apokalipsi un nu mēģina rast sevī dzīvesprieku un varbūt pat atrast savējos. Lai paveiktu neiespējamo, viņi kopīgi ķeras pie brīnummašīnas labošanas un atklāj draudzības kolektīvo spēku. Sazinājāmies ar māksliniekiem, lai aprunātos par cirku, uzticēšanos uz skatuves un Ginesa rekordiem.
Brīnummašīnas piloti "Machine de cirque" (1)
Skatuves mākslas pasaulē bieži piemin Kanādas frančvalodīgas provinces Kvebekas cirku kā nozīmīgu laikmetīgā cirka šūpuli – tieši Kvebekā radies pasaulslavenais “Cirque du Soleil”, bet tas ne tuvu nav vienīgais jaudīgais Kanādā dzimušais cirka projekts. Kvebekas un Monreālas pilsētās ir divas dižas cirka skolas, no kurām nākuši daudzi mūsdienu cirka meistari. “Machine de cirque” ir vieni no viņiem – precīzi, asprātīgi, tehniski zinoši un mazliet apcerīgi puiši, kuri kopā prot teju visu. Būvējot cirka brīnummašīnu, viņi virpuļo gaisā paši un liek to darīt it visam, kas pa rokai. Viņi brauc ar vienriteņiem, būvē un izgudro, un karājas augšpēdus, gados jaunākos skatītājus izklaidējot un smīdinot, bet kultūrpieredzes bagātākai auditorijai ļaujot aizdomāties par tām pašām mūžīgajām vērtībām, par kurām ierasts runāt teātrī un kino. Šī tuvināšanās teātra estētikai un naratīvam ir viena no laikmetīgā cirka vizītkartēm – tradicionālajā cirkā viens “numurs” nomaina citu, bet mūsdienu cirkā uz skatuves nāk nesašķelts stāsts ar savu īpašo ritmu, vēstījumu, sākumu un noslēgumu. Starp citu,
“Machine de cirqe” puiši savu neatlaidību un izcilo fizisko formu pierādījuši, uzstādot Ginesa pasaules rekordu – tieši viņiem izdevies sasniegt pasaulē vislielāko skaitu uz atsperdēļa pēc kārtas veiktu atmugurisko salto.
“Machine de cirque” Latvijā viesosies pirmoreiz. Rīgas cirka organizētās viesizrādes notiks 26. un 27. decembrī VEF Kultūras pilī. Kanādieši jau ir šķērsojuši okeānu un šobrīd tūrē pa Franciju – sazinājāmies ar viņiem, lai aprunātos par cirku, uzticēšanos uz skatuves un Ginesa rekordiem. Aprunājāmies ar Vinsentu Dibē (Vincent Dubé), kurš ir ne tikai “Machine de cirque” dibinātājs un izrādes režisors, bet arī inženierzinātņu grāda īpašnieks, kura tehniskā iztēle izkrāso arī viņu izrādes. Otrs mūsu sarunbiedrs bija Maksims Lorāns (Maxim Laurin) – scenārija un režijas līdzautors, cirka mākslinieks, kurš arī ir viens no apvienības līdzdibinātājiem.
Pastāstiet par cirka kultūru Kanādā! Kādu cirku atceraties no savas bērnības un kā tas laika gaitā ir mainījies?
Vinsents: Kaut kad ļoti agrā bērnībā esmu redzējis tradicionālo cirku ar dzīvniekiem. No bērnības atceros arī “Cirque du Soleil” (pasaulslavenā cirka apvienība, kas specializējas uz grandioziem šoviem – arī nākusi no Kvebekas, – aut.) – pirmo viņu uzstāšanos pieredzēju 13 gadu vecumā. Viņi kopš tā laika gan ir krietni mainījušies. Ap to pašu laiku Kvebekā parādījās arī dažādas mazākas laikmetīgā cirka grupas, kuru izrādes bija skatāmas teātru telpās. Šo nelielo apvienību iestudējumi bija personiskāki, pietuvināti teātra tradīcijai. Kopumā Kanādas kā cirka kultūras zemes slava balstās uz divām galvenajām cirka skolām – Kvebekā un Monreālā. No šīm skolām nāk daudzi lieliski cirka mākslinieki. Viņi pienes svaigas idejas, kas stimulē visu cirka kopienu.
Kā jūs nonācāt pie apvienības “Machine de cirque” īpašās formulas – pie mākslas un tehnoloģijas kombinācijas, kas caurvij jūsu izrādes?
Vinsents: Man ir akadēmiskais grāds inženierzinātnēs, un gribēju teorētiskās zināšanas savienot ar savu kaislību – ar cirku. Uz skatuves šī kombinācija izpaužas ārkārtīgi pārdomātā mijiedarbībā starp māksliniekiem un objektiem. Scenogrāfija ir ļoti izstrādāta – es pat teiktu, ka mēs uz to liekam uzsvaru.
Izglītība man sniedz vajadzīgo pārliecību norūdīt kolēģu tehnisko varēšanu – es metu izaicinājumu inženieriem, tehniķiem, skatuves būvētājiem un citiem. Ja kāds no viņiem man apgalvo, ka iecere nav īstenojama, pārliecināšos, vai tiešām šis cilvēks ir apsvēris pilnīgi visus iespējamos risinājumus. Bez izmēģināšanas nevajadzētu izdarīt secinājumus un dažādus pieņēmumus uzskatīt par pašsaprotamiem.
Kāds bija jūsu ceļš uz cirka mākslu?
Maksims: Es 11 gadu vecumā sāku nodarboties ar cirku savam priekam. Jau toreiz man piemita vēlme būt uz skatuves un nodarboties ar akrobātiku. Gadu gaitā es šajā jomā esmu uzkrājis pieredzi un padziļinājis zināšanas, un šobrīd cirks ir pārņēmis visu manu dzīvi.
Ar ko no dzīvē vai cirkā paveiktā īpaši lepojaties?
Maksims: Kopā ar savu atsperdēļa (angliski: teeterboard – aut.) partneri uzstājamies jau vairāk nekā desmit gadus, un, pateicoties šai sadarbībai, man ir bijusi iespēja piedalīties daudzos fantastiskos radošajos projektos. Mēs pat pamanījāmies uzstādīt Ginesa rekordu!
Man pašam šķiet, ka vislielākais iemesls lepoties man ir ar savu attieksmi pret dzīvi – vienmēr tiecos pieņemt jaunus izaicinājumus un ļauju sev pastāvīgi augt.
Vai cirka jomā ir kas tāds, ko jūs vēlētos apgūt?
Maksims: Cirkā ir tik daudz kā, ko es gribētu apgūt! Laba līmeņa cirka prasmes prasa milzumdaudz laika treniņiem. Tikai tad spējas var noslīpēt līdz pilnībai un rādīt uz skatuves. Šī attīstība mani nudien interesē. Es izmantoju prasmes, kas ilgākā laika posmā jau ir attīstītas līdz pietiekamam līmenim, bet gribētu arī apgūt ko jaunu.
Ko no pasaules kultūras piedāvājuma paši izvēlaties apmeklēt, ja tam atliek laiks?
Maksims: Mani interesē visdažādākās dzīvās izrādes. Tiesa gan, nereti saprotu, ka skatīšanos neprotu līdz galam izbaudīt un mēdzu to uztvert kā darbu. Bet cenšos skatīties ar atvērtu prātu un bez īpašām ekspektācijām.
Kas ir jūsu tipiskā auditorija? Vai arī bērni saprot jūsu skatuves stāstus?
Vinsents: Auditorija mums ir diezgan plaša un atšķirīga, un to lielā mērā nosaka uzstāšanās vieta. Dažreiz izrādi apmeklē tikai pieaugušie, citkārt – tikai bērni, bet visbiežāk publikā ir visu vecumu skatītāji. Man šķiet, ka galvenās atziņas bērni gluži labi saprot, bet vēl svarīgāk – viņiem izrāde patiešām patīk. Noturēt bērnu uzmanību mums nenākas grūti.
“Machine de cirque” ir stāsts par draugu bariņa dzīvi un savstarpējām attiecībām pēc apokalipses. Kā radās šis apokalipses motīvs?
Vinsents: Līdz apokalipses tēmai nonācām, veidojot skatuves iekārtojumu un scenogrāfijai ar izolācijas lentēm un savilcējiem pakāpeniski pievienojot arvien jaunas detaļas. Pēc laiciņa šīs konstrukcijas kopskats bija diezgan čābīgs – kā tāda postapokalipses ainiņa… Bet pašā stāstā man visvairāk tīk tas, ka izrādē tiek runāts par lietām, kas kļūst vissvarīgākās tad, kad tev nekas vairāk nav palicis. Tas ved atpakaļ pie pamatiem.
Vai jūs esat līdzīgi saviem skatuves varoņiem?
Maksims: Izrādes “Machine de cirque” varoņi patiesi ļoti līdzinās mums pašiem. Mēs tikai izvēlamies, kurā izrādes brīdī kuru sevis daļu vēlamies pastiprināti izcelt. Lai gan – ja nu tā gadītos, ka es tiktu atšķelts no civilizācijas, šaubos, ka es darītu tieši tās pašas lietas, ar kurām nodarbojas mūsu atveidotie varoņi.
Pie kā jūs šobrīd strādājat? Vai top kāda jauna izrāde?
Vinsents: Kopā ar vēl diviem “Machine de cirque” dalībniekiem un līdzdibinātājiem – ar Maksimu un Ugo – šobrīd veidojam vienu mazāku izrādi. Kā jau Maksims minēja, puiši ir lielisks akrobātu duets – jau vairāk nekā desmit gadus viņi kopā uzstājas uz korejiešu atsperdēļa. Pa šo laiku viņiem ir izveidojušās īpašas skatuves attiecības – prasme otram uzticēt savu dzīvību. Izrādē būs iekļauts šis uzticēšanās stāsts. Pirmizrāde būs 2020. gada vasarā.
Rīgā jūs ieradīsieties Ziemassvētku dienā. Kādi būs jūsu Ziemassvētki ceļā?
Maksims: Tieši Ziemassvētki ir tas brīdis, kad man visvairāk pietrūkst manas ģimenes Monreālā. Cik vien bieži iespējams, cenšos ar viņiem sazināties videočatā. Bet es tāds neesmu vienīgais – arī citiem no mūsu cirka ģimenes klājas līdzīgi, arī viņi pastāvīgi ir prom no mājām. Tad nu vienmēr cenšamies Ziemassvētkus nosvinēt ar manu otro ģimeni – ar cirka kolēģiem.
Ko jūs paši gaidāt no šīm Ziemassvētku laika izrādēm Rīgā?
Maksims: Vienmēr ir aizraujoši nonākt jaunā pilsētā, jaunā valstī. Arī pati izrāde divās dažādās pasaules vietās netiks spēlēta un uztverta vienādi – daudz nosaka apkārtējās vides konteksts. Ceru Latvijā iepazīt arī Ziemassvētku tradīcijas un redzēt, vai tās atšķiras no mums zināmajām.
***
“Machine de cirque” uz Rīgu viesizrādēs ved Rīgas cirks. Biļetes uz šīm viesizrādēm jau ir izpārdotas, taču, atverot www.cirks.lv/biletes, var iegādāties biļetes uz citām Rīgas cirka organizētām pasaules klases viesizrādēm un pašmāju izrādēm. Martā Rīgā viesosies apvienības LPM izrāde “Piti Peta Hofen Show”, kā arī 2020. gadā Rīgas cirks piedāvās divas jaunas skolēnu auditorijai radītas vietējās izrādes, kas būs pieejamas gan Rīgas cirkā, gan Latvijas skolas somas programmā – maģijas izrādi “Iluzionista viesistaba” un līdzdarbošanās izrādi-ekskursiju “X=cirks”.