Citviet Jaungada sagaidīšana tiek atzīmēta ar krāšņu uguņošanu, bet Ņujorkā centrālais objekts ir liela, spīdīga bumba, kuru slidina lejup pa īpaši veidotu karoga mastu.
Jaungada bumbas krišana jeb kāpēc Ņujorkā radusies šāda tradīcija
Spīdīgās bumbas krišana ik gadu Taimskvērā pulcē aptuveni 200 000 cilvēku, kas nelielajā laukumā vēro 5500 kilogramu smago Ņujorkas Jaungada ikonu. Šī savdabīgā tradīcija ir radusies jau 1907. gadā - tolaik Taimskvēra stūra debesskrāpja mastā tika slidināta koka bumba, kuru saturēja dzelzs stiprinājumi, taču līdz mūsdienām šī konstrukcija ir krietni attīstījusies.
Spīdīgā bumba ir veidota no 2688 trīsstūrainiem īru uzņēmuma "Waterford" ražotiem kristāla paneļiem, bet bumbas iekšpusē ir iestrādātas speciālas lampas, kas izgaismo lielo bumbu.
Bumbas apgaismojums kopš 2007. gada ir aizstāts ar LED spuldzēm, bet kopš 2000. gada parastos stikla paneļus aizstājuši kristāla paneļi. Uzņēmums "Waterford" ik gadu nomaina dažus vecos kristāla paneļus - dažādu gadu paneļi atšķiras, tādēļ bumba nav vienmērīgi rotāta ar vienas tekstūras kristāliem. Kristāli tiek izmantoti tādēļ, lai padarītu bumbu vēl spilgtāku un gaišāku. Kopumā bumbas iekšpusē ir izvietotas 32 256 LED spuldzītes, kas sadalītas 672 trijstūru blokos. Interesanti, ka bumbas spuldzītes spēj spīdēt 16 miljonos dažādu krāsu.
Ideja par šo tradīciju radās 1904. gadā - tolaik laikraksta "The New York Times" īpašnieks Ādolfs Ohs nolēma nosvinēt laikraksta jaunās mītnes atklāšanu ar pompozu pasākumu. Sākotnēji uzņēmējs bija iedomājies par grandiozu uguņošanu, taču šī doma nelikās pārāk uzmanības vērta. Konsultējoties ar uzņēmuma galveno elektriķi, abi vīri kopīgi izdomāja radīt slīdošu bumbu, kuru pirms tam izmantoja kādas citas Manhetenas ēkas atklāšanā.
Orhs nolīga dizaina uzņēmumu "Artkraft Strauss", kam deva šo atbildīgo uzdevumu radīt pirmo Taimskvēra mirdzošo bumbu. Uzņēmums izstrādāja 320 kilogramus smagu, 1,5 metrus diametrā lielu koka bumbu ar dzelzs stiprinājumiem, kuru rotāja simts kvēlspuldzes. Bumbu uzstādīja uz milzīga karoga masta. Tiklīdz bumba bija uzstādīta, tā veidoja elektrisko ķēdi ar 1,5 metrus augstu reklāmas paneli. Kad bumba no karoga masta nolaidās lejup pēdējās gada desmit sekundēs, tā ieslēdza reklāmas paneli un sāka uguņošanu. Ar pirmo bumbas "kritienu" tika sagaidīts 1908. gads. Šis pasākums pulcēja 200 000 cilvēku un kļuva par ikgadēju notikumu. Izņēmums bija 1943. gada sagaidīšana - tolaik pasaulē norisinājās karš un daudzas pilsētas bija aptumšotas - bez āra gaismām.