Ja profesionāli par mākslinieku viņš tikai grib kļūt, tad savā dvēselē viņš tāds jau ir – ārkārtīgi jūtīgs, dziļi iekodētu empātiju pret līdzās pastāvošajām būtnēm, gluži arhetipisku izpratni par dziļākām cilvēciskām vērtībām. Viņš nav viszinošs “gudrinieks”, kurš zina, kā lietas patiesībā “ir”. Tas arī ir izskaidrojums viņa šķietamajai pasivitātei un apbrīnojamai spējai sadzīvot ar visām varām. Viņš zina vairāk, viņa noslēpumainība ir viņa spēks, viņš nav gļēvulis, bet gan vieds “vienkāršītis”, kuram tajā pašā laikā dota spēja uz visu ārprātu paskatīties no augšas.

Ansis mīl Ziseli, taču aizspriedumi un aprēķins liek šķēršļus viņa jūtām. Un tad uzrodas Naiga, kas māk rotaļīgi manipulēt ar Anša nenobriedušo juteklismu.

Ansim pieaugot un sākot izprast jūtu pasauli, iejaucas vēsturiskie notikumi, kas atkal visu sagroza un sarežģī.