Anna

Sabīnes māte un reizē arī vienīgais cilvēks pasaulē, kurš dara tikai to, ko grib, un pat Sabīnei par to nav nekādas varas. Pat tad, kad māte nolēmusi padarīt savu dzīvi interesantāku, adoptējot pilnīgi pieaugušu, nez kur sastaptu afrikāni. Sarunās ar māti un arī māsu kļūst skaidrs, no kurienes Sabīnei tik milzīga caursišanas un izdzīvošanas spēja, jo viņas bērnība nu nemaz nav bijusi rozēm kaisīta. Māte, maigi izsakoties, ir pavisam dīvaina, un varbūt varam teikt, ka Sabīnei pat nedaudz laimējies, ka, vecākiem šķiroties, viņa tika paspēlēta kāršu partijā un palika dzīvot pie tēva. (Sabīne, protams, tika zaudētājam.)