Rīgas pils atjaunošanas darbi rit jau kopš 2012. gada un 2024. gadā ir plānots pabeigt pārbūves un restaurācijas darbu 2. kārtu. Pēc atjaunošanas darbiem pils būs atvērta apmeklētājiem – Rīgas pilī atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kam šogad aprit 100 gadi kopš darba uzsākšanas pilī.
Rīgas pils atjaunošanas darbi ir izvērsušies par garu un grūtu procesu – šeit ir vainojami vairāki apstākļi, tomēr, galvenokārt, lielākie traucēkļi ir bijuši 2013. gada ugunsgrēks, neveiksmīgi iepirkumi un finansējuma trūkums. Neraugoties uz sarežģījumiem, šobrīd VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir izsludinājusi būvniecības iepirkumu pils kastelas Dienvidu korpusa un Rietumu korpusa daļas rekonstrukcijai un restaurācijai, lai šo pils daļu nodotu muzejam 2024. gadā. Finansējums muzeja ekspozīcijai, kā arī tālākais laika grafiks un finansējums pils rekonstrukcijai pēc 2024. gada vēl nav noteikts.
Pili atver iedzīvotājiem un pārvērš līdz nepazīšanai
Lai gan pašas pils saknes stiepjas dziļi vēstures laika griezumā griezumā – pašreizējā Rīgas pils celta 1340. gadā, bet pēcāk teju pilnībā atjaunota 1515. gadā pēc tam, kad to nopostīja 1484. gadā, tikai tieši 1920. gadā tā kļuva par sabiedrībai atvērtu iestādi. Tobrīd neizmantotajās un plašajās Rīgas pils augšstāva četrās telpās sāka darboties Valsts vēstures muzejs (tolaik vēl Latvijas Etnogrāfiskais muzejs), Valsts Mākslas muzejs, arī Pieminekļu valde un Valsts arhīvs.
Divdesmit valsts neatkarības gados līdz padomju okupācijai 1940. gadā salīdzinoši nelielā etnogrāfisko un arheoloģisko priekšmetu kolekcija izauga par visaptverošu un atpazīstamu nacionālo vēstures muzeju. Otrā pasaules kara noslēgumā 1944.–1945. gadā plašie Rīgas pils pagrabi un lifta šahta tika izmantoti vērtīgākās muzeja krājuma daļas slēpšanai.