15. februārī atrados Stokholmā, lai klausītos Zviedrijas power metāla grandu «Sabaton» koncertu. Ņemot vērā, ka tā ir viena no manām mīļākajām grupām, šo notikumu biju gaidījis ar lielu nepacietību – jau kopš brīža, kad mana labākā drauga draudzene nolēma mums uzdāvināt koncerta un lidmašīnas biļetes.
Fakts, ka «Sabaton» iesildīs tādas zināmas grupas kā «Apocalyptica» un «Amaranthe», manas gaidas tikai kāpināja. Tomēr tieši vakara galvenie mākslinieki izraisīja vislielākās emocijas – par to uzstāšanos arī ir šis raksts.
Pirmkārt, jāsaka, ka atšķirībā no citiem koncertiem, kurus esmu klausījies klātienē, pēc otrajiem iesildītājiem («Apocalyptica») «Sabaton» uznākšana nebija ilgi jāgaida. Skatuves pārtaisīšana un sagatavošanās aizņēma tikai aptuveni 15 minūtes, un šo minūšu laikā jau varēja dzirdēt melodijas no populārākajām grupas dziesmām. Savukārt pēdējās sekundēs pirms pirmās dziesmas sākšanas publika tika īpaši uzkurināta ar sava veida ievadmelodiju.
Atskanot slavenajai «Sabaton» frāzei – Hello, Stockholm... we are Sabaton and this is Ghost Divisiooon, sapratām, ka 10 gados, kopš šo grupu klausāmies, tās horeogrāfiskais līmenis ir ievērojami audzis. Dziesmu papildināja gan sprādzieni, gan ekrāns, kurā bija iespējams vērot tekstam atbilstošas vēsturiskas ainas, gan arī, protams, jau visiem daudz pierastāka gaismas spēle. Savukārt pati grupa uzstājās uz skatuves, kura ļoti atgādināja Pirmā pasaules kara laika tranšejas.
Tās priekšā bija novietoti smilšu maisi ar dzeloņdrātīm, savukārt bungas atradās aizmugurē uz smagi bruņota transportlīdzekļa, kurš bija aprīkots ar futūristisku lielgabalu (atgādināja modificētu tanku).