Tiem, kas redzējuši oskaroto filmu "Parazīts", atmiņā atausīs divas ēkas, kas simboliski tēloja divas galvenās lomas. Portālam "Indiewire" režisors Džūnho Bons atklāj, kā tapušas abu filmā attēloto ģimeņu mājas.
Arhitektūra galvenajā lomā: mājas filmā "Parazīts"
Oskarotā filma "Parazīts" daudzus kinomīļus pārsteidza nesagatavotus - filma ir akurāti veidota vairākos slāņos, tajā ir iekļauti komēdijas, šausmu filmas, trillera, drāmas un pat melodrāmas elementi. Tomēr bez visiem notikumiem īpašu lomu šajā filmā spēlē tieši divas mājas un dzīvojamie rajoni, kur šīs ēkas atrodas.
Filma stāsta par divām krasi atšķirīgām ģimenēm - nabadzīgo Kimu un bagāto Parku ģimeni. Lai radītu lielāku plaisu starp abām ģimenēm un atspoguļotu to psihi, domāšanu un emocionālo stāvokli, režisors ir licis uzsvaru tieši uz arhitektūru un interjeru. Arhitektūras portālam "Architectural Digest" filmas "Parazīts" režisors Džūnho Bons skaidro, ka abas ēkas nav retums Dienvidkorejā - gan trūcīgā dzīvokļa, gan lepnā nama prototipus Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā nebūs grūti atrast.
Abas filmā attēlotās mājas ir uzceltas mākslīgi un realitātē neeksistē, kā tas mēdz būt atsevišķās lielbudžeta filmās vai seriālos. Abu ģimeņu mājokļus ir radījis filmas mākslinieciskais vadītājs Lī Hajuns. Viņa uzdevums bija radīt "vizuāli skaistu" filmas uzņemšanas laukumu, kurš apvienotu estētiski pievilcīgas mājas funkcijas vai tieši pretēji - attainotu Dienvidkorejas zemākās šķiras skaudros dzīves apstākļus, bet vienlaikus tajos būtu iespējams stratēģiski izvietot kameras un pārējo filmēšanas tehniku. Rezultātā Hajuns radīja greznu namu un noplukušu dzīvokli, kas daudziem citiem slaveniem režisoriem un Kannu festivāla žūrijas locekļiem radīja iespaidu, ka filma ir uzņemta reālos īpašumos.
Šādu ilūziju mākslinieciskais vadītājs radīja ar vairāku slāņu bloķējošiem elementiem - sijām, ailēm, iedobēm un izvirzījumiem abos filmas centrālajos mājokļos. Katrs interjerā esošais arhitektoniskais risinājums savā ziņā slēpa filmēšanas grupu, kā arī ļāva aktieriem diskrēti pārredzēt virtuvi no otrā stāva kāpnēm, ceļu no virtuves līdz pagrabam vai no pagraba uz slēptu bunkuru.
Parku ģimenes mājas dizainā tika izmantoti dažādi elementi, kas ēku mākslīgi padarīja dārgu, piemēram, šeit izcilu darbu paveica milzu logs ar skatu uz piemājas pagalmu, kas aizvietoja platekrāna televizoru un vēl pie reizes norādīja uz bagātās ģimenes dzīves principiem - izklaides tehnoloģijas ģimenes bērniem ieņem sekundāru nozīmi ikdienā. Savukārt pašas mājas interjera dizainā tika izmantotas tikai dabīgu, maigu un neitrālu krāsu toņi. Interjeram mākslinieks izvēlējās tumša koka mēbeles un pelēkus apdares materiālus, kas kontrastētu ar ēkas fasādi un spilgti dzelteno apgaismojumu trauku skapī, tādējādi radot izsmalcinātu un siltu gaisotni.
Līdz ar interjera objektiem, īpaša uzmanība tika vērsta uz apgaismojumu - abi filmēšanas laukumi atradās ārtelpās, nevis slēgtā studijā, tādējādi piešķirot ēkām reālisma piegaršu. "Būtiskākajām ainām mēs izmantojām dabisko apgaismojumu, jo ar mākslīgo apgaismojumu ir ārkārtīgi grūti panākt to efektu, kuru vēlējāmies piešķirt filmai," tā portālam "Indie Wire" atklājis režisors Džūnho Bons.
Lai gan nabadzīgās ģimenes mājoklis filmā ir redzams ievērojami mazāk nekā Parku modernā villa, tomēr arī šeit režisors un mākslinieks ir atstrādājuši simboliskas nianses interjerā. "Māja atrodas puspagrabā. Ģimene dzīvo teju pazemē, taču daži logi atrodas virs ielas, kas mākslinieciski ataino cerības staru un sajūtu, ka vēl viņiem ir izredzes ieraudzīt saules gaismu un viņi nav pilnībā iekrituši tumsā. Tas koši atspoguļo šīs filmas varoņu sajūtas," atklāj režisors.
Īpaša loma Kimu ģimenes mājoklī esot bijusi vannasistabai. "Scenārijā vannasistaba bija nodēvēta par izkārnījumu templi. Korejā patiešām puspagrabu dzīvokļos ir šādi veidotas vannasistabas. Tomēr, lai uzsvērtu ģimenes nožēlojamo stāvokli, kameras novietojam tā, lai vizuāli pods būtu tuvāk griestiem," portālam "Indie Wire" skaidro filmas mākslinieciskais vadītājs Lī Hajuns.
Bez māju iekārtojumiem filmas mākslinieciskais vadītājs piedomāja arī pie abu ēku apkārtnes. Proti, lai no izkļūtu nabadzīgākās mājas, varoņi gāja augšup pa kāpnēm, nokļūstot uz ielas, savukārt no bagātnieku nama varoņi no ielas līmeņa devās augšup. Šī nianse parāda nabadzīgākās ģimenes ceļu uz vidējo slāni, bet bagātnieku rajonā - no vidējā slāņa uz augšējo slāni.