Filmā, kas šobrīd skatāma LMT mājas viedtelevīzijā, spilgti atspoguļots, kā sabiedrības dezinformācija ir "saindējusi" Amerikas politisko diskursu. Šīs filmas režisora Endrjū Rossi (Andrew Rossi) un BBC ziņu diktora, filmas producenta Braiena Steltera (Brian Stelter) radītais kopdarbs atklāj, kā viltus ziņu kultūra kļūst par arvien bīstamāku globālās informācijas vides sastāvdaļu un, iespējams, pat par jaunu informatīvā kara ieroci.

Īpaši šobrīd, kad pasaulē valda Covid-19 pandēmija, būtiski atšķirt reālus faktus no izdomājumiem un viltus ziņām. 

Ideālā demokrātijā žurnālistiem un medijiem būtu jākalpo kā valsts pārvaldes sistēmas ceturtajai varai. Viņi ir tie, kas sabiedrību informē un izglīto par valsts pārvaldības procesiem, un, pateicoties viņiem, sabiedrībai vajadzētu būt spējīgai pieņemt gudrus un pārdomātus lēmumus.

Vēl nesen iedzīvotāji ziņas ieguva pārsvarā no uzticamiem ziņu avotiem un žurnālistiem, kuri seko noteiktiem ētikas principiem un dažādiem mediju industrijas regulējumiem, bet tagad liela daļa sabiedrības uzticas sociālajiem tīkliem kā primārajai ziņu iegūšanas platformai.

Diemžēl ziņu satura kvalitāti un patiesumu pārbaudīt visās šajās vietnēs ir pārāk sarežģīti un laikietilpīgi. Informācijas daudzuma pārpilnība un sapratnes trūkums par to, kā strādā virtuālā vide, tikai sekmē viltus ziņu daudzuma pieaugumu un izplatību.

Kopš 2016. gada ASV prezidenta Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās viltus ziņas arvien vairāk sākušas pārņemt gan digitālo, gan arī drukāto mediju virsrakstus. Mūsdienu digitālajā laikmetā, kur svarīgāks ir skatījumu skaits, nevis kvalitāte, kliedzoši virsraksti un skandalozas ziņas lēnām pārņem gan izklaides, gan ziņu mediju platformas.

Dokumentālā filma izmeklē nepārtraukto apdraudējumu, kuru ASV rada viltus ziņu fenomens, vēršot uzmanību uz sekām, ko dezinformācija, sazvērestības teorijas un viltus ziņas atstāj uz vidusmēra iedzīvotāju dzīvi. Šī filma caur cilvēku dzīvēm attēlo parādību, ar ko amerikāņi saskarsies jau nākamajā vēlēšanu ciklā un, iespējams, vēl daudzus turpmākos gadus diendienā. Skatītājiem tiek dota ekskluzīva iespēja ielūkoties gan viltus ziņu upuru, gan vainīgo piedzīvotajā. Gan eksperti, gan žurnālisti kontekstualizē sekas, kādas viltus ziņas atstāj uz cilvēkiem, sabiedrību un politiskajiem procesiem.

Filmas reklāmas rullītis.

Filma izmanto vairāku cilvēku intervijas un stāstus, lai attēlotu un izskaidrotu šo problēmu no dažādiem aspektiem. Viens no interviju objektiem ir Džeimss Alefantis – “D.C Pizzeria” picērijas īpašnieks, kurš tika iejaukts Pizzagate sazvērestības teorijas lietā. Šā gadījuma dēļ ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) sazvērestības teoriju gadījumus, kā Pizzagate, nosauca par vietējā terorisma draudiem.

Filma sniedz ieskatu arī slavenajā Facebook lietā, kad tās dibinātājs Marks Zakerbergs stājās kongresa priekšā, lai attaisnotu mājaslapas datu privātuma pārkāpumu apsūdzības, kā arī daudzos citos gadījumos, kur informācijas telpas nepatiesības un sabiedrības informētības trūkums atstāj smagas sekas bieži vien nevainīgu cilvēku dzīvēs.

Raksts tapis sadarbībā ar LMT mājas viedtelevīziju.