Zemesgabalu prezidenta rezidences celtniecībai izvēlējās tā laika ASV prezidents Džordžs Vašingtons 1791. gadā. Teju nekavējoties, gadu vēlāk, sākās Baltā nama celtniecība, bet jau 1798. gadā tika pabeigti pēdējie ēkas celtniecības darbi – nams tika apmests ar smilšakmens fasādi.

Tā vietā, lai ēku pārkrāsotu baltu, ēkas fasādi balsināja ar kaļķi, tādējādi padarot smilšakmeni izturīgu pret mitrumu un salu.

Portāls “Reader’s Digest” atklāj, ka jau 1800. gadā Vašingtonas iedzīvotāji lepno ēku sauca par “Balto namu” nevis par “Prezidenta Māju”, kā sākotnēji to bija nodēvējis pirmais nama iedzīvotājs Džons Adams.

Baltā nama fasāde tika balsināta arī pēc tam, kad britu-amerikāņu kara laikā, 1812. gadā, daļa no nama tika iznīcināta – karavīri ar kaļķi maskēja daļu no bojājumiem, tādējādi radot iespaidu, ka prezidenta nams nav nemaz tik smagi cietis. Pēc kara, 1818. gadā, saprotams, namu atjaunoja, un šoreiz kaļķa vietā tika izmantota mirdzoši balta svina bāzes krāsa. Uzskatāms, ka nama pārkrāsošanai esot vajadzējis gandrīz 2000 litru cilvēka veselībai kaitīgās krāsas.  

Vašingtonas ikoniskā celtne savu iesauku “Baltais nams” saglabāja neoficiālā statusā vēl 80 gadus.

Vairāk nekā 100 gadus pēc tā uzcelšanas, 1901. gadā, ASV prezidents Teodors Rūzvelts ēku oficiāli pārdēvēja par "Balto namu".

Tāpat Rūzvelts savā valdīšanas laikā noorganizēja iespaidīgu ēkas renovāciju, kuras ietvaros tika piebūvēts rietumu spārns.

Foto: Donalds Tramps pamet Balto namu.