Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Arstarulsmirus par slavu: "Man ir iespaids, ka esmu zināms tikai mazai daļai Latvijas sabiedrības" (39)

Foto: Publicitātes foto

Mūziķis Arstarulsmirus ir laidis klajā jaunu albumu "Skatu punkti" un intervijā TVNET atklāja, kā top viņa dziesmu teksti, kā arī to, kāda ir viņa radošā ikdiena.

TVNET: Tagad mēs visi tevi jau uzreiz atceramies kā Arstarulsmirus (Arstarulsmirus Arsujumfus Tarus), nevis Gustavo vai Gustavu Buteli, un esam aizmirsuši, kā tiki pie sava jaunā vārda. Atgādināsi? Ko tas nozīmē?

Arstarulsmirus: Pie sava vārda tiku, veicot uzmanības vadības prakses, koncentrējoties uz iekšējiem procesiem. Šā procesa laikā ir iespējams intuitīvi izjust savām vērtībām atbilstošu, sev interesantu un saistošu nākotnes tēlu – tā izpausmes, īpašības, prasmes, attieksmes, intereses utt. Tad, kad šis tēls ir uziets un kaut kādā mērā aptverts, notiek cits process, kad šo tēlu tāpat intuitīvā veidā pārliek tādā kā saīsinātā arhivētā formā – burtu savienojumos. Tā arī radās vārds Arstarulsmirus.

Tas atspoguļo manu personisko iekšējās pilnveides trajektoriju. Datoru valodā runājot, to varētu nosaukt par tādu kā “zip file”.

Vai tava ģimene un draugi arī sauc tevi par Arstarulsmirusu?

Jā, draugi un paziņas mani dēvē par Arstarulsmirus, vismaz man klātesot. Pārsvars ģimenes arī mani dēvē par Arstarulsmirus. Tēvs līdz šim izvēlējies tādu kā vidusceļu, biežāk mani saucot – dēls. Mamma uzrunājot bieži saka: “Gustiņ, tpu – Arstarulsmirus.”

Kā tevi parasti dēvē Laine, tava dzīvesbiedrene un keramiķe? Jums vienam otram ir mīļvārdiņi?

Laine mani biežāk dēvē par minci. Bet, man klāt neesot, par Arstarulsmirus.

Jums nesen bija pirmā kopīgā intervija “Santā”. Kā jūties, kad par tavām attiecībām var izlasīt visa Latvija?

Cik esmu spējīgs sevi nolasīt uz šo brīdi, tad šķiet, ka jūtos tieši tāpat kā līdz tam, kad tika sniegta un publicēta "Santas" intervija. Nepamanīju savās izjūtās nekādas īpašas izmaiņas šajā sakarā.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Arstarulsmirus (@arstarulsmirus) on

Vai kādreiz esi iemēģinājis roku keramikā un vai viņa tev kādreiz ir palīdzējusi ar tavu radošo procesu?

Keramikā vēl neesmu iemēģinājis roku. Pagaidām pārzinu šo procesu tikai teorētiskā līmenī, jo Laine bieži dalās ar savas darba gaitas niansēm. Es regulāri aicinu Laini paklausīties savus veikumus un izteikt kādu novērojumu jeb raksturot iekšējās reakcijas, kas rodas, klausoties kādu melodiju vai tekstu.

Kā tu tiec galā ar to, ka visi tevi atpazīst? “Slavens” ir tāds novazāts vārds, bet tu pavisam noteikti esi Latvijā zināma persona.

Man tas nesagādā nekādus sarežģījumus, ar kuriem būtu jātiek galā. Un pašam man ir iespaids, ka esmu zināms tikai mazai daļai Latvijas sabiedrības.

Tu sevi vairs nepiesaki kā reperi – kā mums tevi dēvēt pareizi? Par dzejnieku, dziedātāju, mūziķi, mūzikas producentu? Kā tevi pareizi mūsdienās pieteikt?

Primāri es pretendēju uz titulu "cilvēks". Bet, ja runājam par nodarbošanos, tad precīzākais, manuprāt, būtu - mūzikas producents, izpildītājs, mūzikas un tekstu autors. Līdzās muzikālajai darbībai strādāju arī izglītības jomā.

Kā tu raksturo savu mūzikas stilu? Vai to var ielikt dažu vārdu rāmjos?

Man šķiet, ka tendence mūziku ielikt kaut kādos mums līdz šim zināmajos žanru rāmjos ar katru dienu arvien noveco un pagaist. Jo žanri turpina saplūst, pārklāties, arvien zaudējot savas līdzšinējās striktās robežas. Formas ziņā uzskatu, ka manis radītā mūzika pārstāv eklektisku virzienu. Satura ziņā pašlaik manis veidotā mūzika pārstāv tādu virzienu, kuru dēvēju par Vēlējuma dziesmām.

Šo kompozīciju mērķis ir vairot vērīgāku un līdzjūtīgāku attieksmi pret cilvēka iekšējo pasauli, kā arī vairot sirsnīgas, atbalstošas un cieņpilnas savstarpējās attiecības.

Vēlējuma dziesmas ir tekstu kopumi, kurus es novēlētu izdziedāt vai izteikt ikvienam līdzcilvēkam.

Ir nācis klajā tavs jaunais albums “Skatu punkti”. Kā nonāci pie šā nosaukuma?

Domājot par albuma nosaukumu, centos saprast, kura no albuma dziesmām un to nosaukumiem visprecīzāk ataino albuma galveno vēstījumu. Un šķita, ka dziesmas “Skatu punkti” vēstījums ir organiski attiecināms arī uz citām albuma dziesmām. Īpaši to var teikt par šiem tituldziesmas vārdiem: “Kad sevi mēs fragmentos tveram, ar citiem tos kopā liekam. Tie kā pamati mūsu sparam, lai dziļāk vienotā garā mēs tiekam. Jo mēs esam skatu punkti, kas papildina citus.”

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Draugi, jaunais albums “Skatu punkti” nu jau diennakti kā ir oficiāli izziņots un pieejams Spotify un citās mūzikas straumēšanas platformās. No sirds novēlu jums patīkamu klausīšanos!!! ?????? Saite uz albumu profilā. Albums “Skatu punkti” man ir ļoti īpašs albums, jo tas ir atspēriena punkts jaunam saturiskam virzienam populārājā mūzikā, kuru dēvēju par Vēlējuma dziesmām un loloju jau sen. Šī koncepta ietvaros dziesmu tekstu radīšanas galvenā motivācija - lai autors tos tiešām novēlētu izteikt, izdziedāt un dzirdēt daudzas reizes gan sev, gan citiem. Sen jau zināms fakts, ka tas, ko mēs atkārtojam daudzkārt kļūst par mūsu ieradumiem. Tādēļ Vēlējuma dziesmu tekstos tiek izcelti tādi ideāli (uz kuriem tiecos arī pats) kā vērīga un līdzjūtīga attieksme pret cilvēka iekšējo pasauli, kā arī sirsnīga, atbalstoša un cieņpilna nostāja savstarpējās attiecībās. Tādējādi šie ideāli un to iztēlošanās, klausoties Vēlējuma dziesmas, var kaut par miligramu vairoties mūsu ieradumu kopumā. Tāpēc arī dziesmās apzināti ir krietni mazāk iekļauti detalzēti problemātiku vai nevēlamu parādību raksturojumi. Muzikāli mans mērķis bija likt uzsvaru uz harmonisko un melodisko pusi, sitamo instrumentu partijas atstājot otrajā plānā. Vēl, lai vairotu kompozīciju melodiskumu tika pieacināts daiļvokālu kvintets, kura sastāvā ir pieci solisti - @laimadimanta @madara.orola @kruzhe @laurisvalters @rberzinsmusic . Lielākās daļas kvinteta daudzbalsīgi izpildīto aranžiju līdzautore ir @laimadimanta .Laimas ieguldījums šī albuma tapšanā ir neatsverams, jo viņa uzņēmās un ļoti prasmīgi un iedvesmojoši kūrēja kvinteta sagatavošanos ierakstiem un arī pašus vokālu ieraksta procesus. Albuma tapšanā piedalījās arī tādi mūziķi kā @marcis.auzins , Romāns Faļkenšteins, @elvislintinshj , @stanislav.yudin.music un @linardssveklis . Par ieraksta un skaņu režijas pusi parūpējās mans ilggadējs draugs, kolēģis un palīgs šajos jautājumos Sergejs Laletins. Noformējuma autore: @zane.priede Noformējuma idejas autore: @rutajumite Portreta foto: @aigaredmane Liels paldies ikvienam iesaistītajam albuma tapšanā par ieguldījumu un ikvienu mikro-izpausmi, kas summā to izveidoja tieši tādu, kads tads ir. ???☀️

A post shared by Arstarulsmirus (@arstarulsmirus) on

Pašlaik radio dzirdami divi singli – “Mans ieradums” un “Turpinājums”. Vari par tiem pastāstīt ko vairāk?

Dziesmas “Mans ieradums” sākotnējais uzmetums pirmā panta formā tapa vēl Gustavo daiļrades periodā. Tolaik vēl nevarēju saprast, kā šo tekstu varētu attīstīt. Vēlāk, sākot darbu pie pirmajām Vēlējuma dziesmām, ķēros klāt arī šai kompozīcijai. Nolēmu tajā metaforiski atspoguļot personas iekšējās pilnveidošanās un  transformācijas procesu no egocentriska stāvokļa un vairāk saistītu un līdzatbildīgu ar apkārtējiem cilvēkiem.

Centos šo procesu nevis aprakstīt no malas, bet dziesmu vārdos iekļaut dažas simboliskas, īsas un kodolīgas atziņas, kas varētu tapt šajā transformācijas periodā.

Dziesmas “Turpinājums” veidošana sākās ar to, ka Mārcis Auziņš pirms pusotra gada uzrunāja mani, aicinot izveidot sadarbību. Vēlāk viņš atsūtīja vairākus muzikālus uzmetumus. Viens no tiem ir dzirdams dziesmas piedziedājuma pavadījuma daļā. Tas mani ļoti uzrunāja, jo radīja asociācijas ar kaut ko plašu un mierpilnu.

Sapratu: lai dziesmā būtu klātesošs iekšējs kontrasts, pantiņus varētu veidot krietni dinamiskākus.

Nosūtīju Mārcim diktafonā manis iedungotu pantu pavadījuma uzmetumu. Diezgan drīz viņš man atsūtīja pantu pavadījuma ģitāras partiju, kas mudināja uz radošu procesu. Mūzika radīja asociācijas par centieniem ikdienas rosībā un mazos darbos virzīties uz mērķiem un sajūtu par to, ka reizēm sanāk nonākt līdz tādiem kā strupceļiem, un par to, ka šie strupceļi pārsvarā ir iluzori.

Ja runājam par ieradumiem – nosauc vienu labu savu ieradumu un vienu sliktu.

Pie ilgtermiņā palīdzošiem ieradumiem varētu pieskaitīt manas ikdienas rīta rutīnas, kurās sagatavoju sevi dienai. Tas pēdējo astoņu gadu laikā jau ir kļuvis par ieradumu. Bet no  tādiem ieradumiem, ko vēlētos transformēt, varētu būt – tendence radošos procesos mēģināt darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Tas ilgtermiņā vienkārši bremzē produktivitāti.

Kādas ir tavas attiecības ar populārākajiem sliktajiem ieradumiem – alkoholu, nikotīnu, kofeīnu?

Kopš 2011. gada vairs nesmēķēju. To man pēc 21 gada mērķtiecīgas kūpināšanas izdevās atmest. Kafiju arī es nedzeru. Kaut kā jūtu, ka kafijas radītais efekts manā ikdienā vairāk traucē nekā palīdz. Un alkoholu es lietoju šad un tad nelielās devās.

Kā tu nezaudē motivāciju visu laiku “turpināties”, mainīties, kļūt labāks?

Pirmām kārtām mainīšanās un iekšējā pilnveidošanās ir uzskatāmas par manas dzīves  pamatvērtībām, kuras sev biju definējis dažās dzīves šķautnēs jau pirms gadiem 20. Nu un laikam tas nākotnes tēls, ko esmu definējis, turpina atrasties man priekšā gluži kā tāds burkāns. Turklāt ar laiku tas ne tikai piedzīvo savu pilnveidi, bet arī kļūst arvien skaidrāks, tādējādi mudinot uz to virzīties.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Draugi, svarīgs paziņojums! Līdz ar to, ka tiek pagarināta ārkārtējā situācija valstī, arī mēs esam spiesti pārplānot savu koncertu norisi. Šobrīd esam atraduši iespēju koncertus rīkot septembrī. Liepājas koncerts no 3. maija tiek pārcelts uz 6. septembri un Cēsu koncerts - no 9. maija uz 11. septembri! Uz tikšanos rudenī! Liels paldies ikvienam, kurš bija iegādājies biļetes uz maija datumiem, tās būs derīgas jaunajiem datumiem tajās pašās norises vietās. Ceram, ka mums visiem kopā izdosies harmoniski tikt pāri šiem izaicinošajiem apstākļiem un visi Latvijas kultūrvides pārstāvji, apbruņojušies ar jaunu rūdījumu un paliekošu iedvesmu, varēs atsākt produktīvu darbību jau pavisam drīz. Priecīgus jums svētkus! ???☀️

A post shared by Arstarulsmirus (@arstarulsmirus) on

Man ļoti iekrita sirdī tava dziesma “Īsts prezidents”; vari pastāstīt arī kas iedvesmoja tevi šim skaņdarbam?

Prieks, ka šī dziesma uzrunāja. Pirms pāris gadiem mani uzaicināja viena projekta ietvaros izveidot kompozīciju pasākumam, kas tika veidots par par godu Jāņa Čakstes dzimšanas dienai. Tad tika sarakstīta dziesma par pirmajiem četriem Latvijas prezidentiem. Vēlāk sapratu, ka, ieviešot nelielas transformācijas dziesmas tekstā, tā varētu iekļauties nesen izdotajā albumā. Nolēmu to ne tik ļoti piesiet konkrētam laikam, bet fokusējos uz to, lai nodotu subjektīvu metaforu par Latvijas tēlu kopumā un raksturotu cilvēka īpašības, kuru potenciāls mājo ikvienā no mums, – tās īpašības, kas padara mūs par atbildīgiem savu dzīvju līderiem.

Kā vispār top tavi teksti? Ikdienā vienkārši kaut kas iekrīt galvā vai speciāli sēdies pie galda studijā un raksti?

Sākuma uzmetumi bieži ienāk kā vienkāršas frāzes iekšējā dialoga laikā vai kā kādas asociācijas, dzirdot, redzot, iztēlojoties vai atceroties kaut ko. Šādas frāzes vai idejas es vienmēr pierakstu, lai arī cik sīkas un maznozīmīgas tās varētu šķist. Otrs variants būtu, kad veidoju mūzikas pavadījuma uzmetumus, tad līdz ar melodiju vai teksta ritmisko zīmējumu izveidojas arī kāda frāze.

Bet pēc tam, lai no šīm fragmentētām frāzēm izveidojas pabeigtas dziesmas, notiek mērķtiecīgs, metodisks darbs ar radošu risinājumu meklējumiem un daudziem mēģinājumiem formulēt iecerēto. Tad es gan sēžu pie galda, rakstot vai nu datorā, vai uz papīra, staigāju pa telpu, gan guļu un atslābinos. Izmantoju visus iespējamos paņēmienus.

Kā tu atceries visus savu dziesmu tekstus? Vai pirms koncertiem ir jāatkārto?

Domāju, ka tā ir prasme, kas ir pamazām attīstīta 25 radošās darbības gadu laikā. Principā, strādājot pie dziesmas pabeigšanas, tekstu sanāk atkārtot un dzirdēt ļoti daudz reižu, šādā procesā tas daļēji iesēžas atmiņā. Protams, jaunās vai ilgāku laiku neizpildītās un nedzirdētās dziesmas pirms uzstāšanās ir jāatkārto.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Arstarulsmirus (@arstarulsmirus) on

Vai tu kā citi mūziķi uzstājies arī privātos koncertos? Ja jā, vai esi pieprasīts?

Manā gadījumā tas notiek retāk. Domāju, arī tāpēc, ka manis pārstāvētais žanrs līdz šim ir bijis vairāk stāstošs nekā dziedošs.

Tagad, kad nav iespējams uzstāties vai tikties ar cilvēkiem, kā koronavīruss ietekmējis tavu ikdienu? Vai šajā laikā ir radušās arī kādas īpašas atklāsmes? Varbūt ir kaut kas, ko saprati, bez kā var iztikt?

Mana dzīvesveida ietvaros es jau gadiem esmu strādājis mājas apstākļos. Pašizolācijas sākuma posmā vienkārši pārslēdzos uz radošiem procesiem un, atklāti sakot, neizjutu nekādas dižās izmaiņas savā dzīvē. Ja nu vienīgi to, ka radošie procesi kļuva produktīvāki.

Daudziem māksliniekiem pašlaik ir finanšu krīze – kā ar tevi? Biji jau pirms tam izveidojis iekrājumus?

Jā, man bija nelieli iekrājumi.

Kāda ir tava attieksme pret materiālajām lietām – jauna mašīna, jauns telefons, zīmolu apģērbi un aksesuāri?

Mana attieksme ir diezgan neitrāla. Lielāko tiesu pirmās divas jautājumā pieminētās lietas man ir ikdienas vajadzība darba procesos, lai nodrošinātu ātru un efektīvu komunikāciju un pārvietošanos. Zīmolu apģērbi man nav prioritāte, bet nereti tie vienkārši spēj kalpot krietni ilgāk. Aksesuāri manā gadījumā būtu uzskatāmi par neobligātiem papildinājumiem, kurus man sanāk iegādāties ļoti reti.

Vai tu arī, tāpat kā tagad daudzi, esi veģetārietis vai vegāns? 

Nē, es neesmu nedz veģetārietis, nedz vegāns. Pašlaik pieturos pie keto diētas, kuras pamatelements ir tauki. Tā ir diēta, kurā ogļhidrātu uzņemšana ir samazināta līdz minimumam. Jūtu, ka šāds uzturs man palīdz uzturēt efektīvākus mentālos un stabilākus emocionālos procesus. Ik pa laikam veicu divas līdz sešas dienas garas badošanās kūres.

Vai nodarbojies ar jogu un meditē?

No 2012. gada veicu dažādas uzmanības vadības prakses, kuras es saucu par apzinātības praksēm. Ikdienā arī veicu dažādus elpošanas un relaksācijas treniņus. No fiziskas slodzes ikdienā veicu dažādus vingrošanas, stiepšanās vingrinājumus kā arī skrienu.

Kādi pašmāju un ārzemju mūziķi tevi iedvesmo?

Pārsvarā tā ir melodiska, mierīga mūzika. Nevaru nosaukt konkrētus mūziķus, jo "Spotify" pleilistes man sastāv no ļoti liela klāsta dažādu izpildītāju skaņdarbiem. Bez dziesmu žanra klausos daudz instrumentālo mūziku un kino mūziku.

Tev kādreiz ļoti palika metāls – vai to joprojām klausies?

Nē, to neesmu klausījies jau kopš deviņdesmito gadu beigām.

Ko domā par Latvijas jaunajiem reperiem? Kā jaunā skola tavā skatījumā atšķiras no vecās?

Šķiet, ka līdzīgi kā laikos, kad mana paaudze bija jaunā skola, dažiem vecās skolas pārstāvjiem varēja šķist, ka jauno daiļrade ir vairāk fokusēta uz formu, nevis saturu. Līdzīgu tendenci novēroju arī šodien. Protams, žanrs turpina savu mutācijas procesu. Un, atklāti sakot, grūti iztēloties, kur šī žanra mutācija nonāks pēc gadiem 10.

Uz augšu