Filma ir stāsts par vienkāršiem Latvijas vīriem, kas ar smagu, fizisku darbu cenšas nopelnīt sev un savām ģimenēm iztiku, saskaroties ar dažādām problēmām - tajā skaitā neregulāru atalgojuma saņemšanu, alkoholismu un pat sadzīvisku vardarbību. 

Uzreiz jābrīdina, ka filma nav par kokapstrādes nozari, tas ir sociāls portretējums - centrā ir cilvēks, mūsu sabiedrība. 

Līdzīgu filmu varētu uzņemt arī par celtniekiem vai auto servisu darbiniekiem. 

Filmas centrā ir zāģeru brigādes saimnieks Romāns, kurš organizē darbus, pēc labākās sirdsapziņas rūpējas par sadzīviskām lietām, bet vienlaikus spiests saskarties ar finanšu problēmām, kā viņš saka, "nauda par cirsmām ienāk ļoti lēni". Problēma ir arī alkohols. Tieši šis faktors ir īpaši bīstams - tas var apdraudēt pašu zāģeru un viņu līdzcilvēku veselību. 

Filmā redzama aina, kur Romāns, sēžot pie kopīga galda virtuvē, liek vīriem parakstīt vienošanos, ka ne alus, ne kāds stiprāks dzēriens darba laikā lietots netiks. Pretējā gadījumā būs naudas sods. 

"Romāns savā mežizstrādes biznesa vidē cenšas realizēt ideālo modeli, lai pasūtītājs ir apmierināts ar darba kvalitāti, bet strādnieks saņem regulāru un smagajam darbam adekvātu samaksu. Taču kokam ir divi gali. Pasūtītāji nemaksā, zāģi lūst, zāģeri neievēro Romāna izstrādātos ētikas noteikumus. Smags darbs tālu prom no ģimenēm, kautiņi, dzeršana, necenzēta leksika, bēgšana un atgriešanās. Tikmēr mežs uz šo trilleri raugās no augšas un lēnām pārtop kailcirtē,” tā par savu filmu režisors.

Filma ir par mazā uzņēmēja likteni Latvijā - ātrie kredīti, darbaspēka problēmas, sadzīviskas likstas, tajā skaitā kautiņi, necenzēta leksika.

Interesanti, ka filmas pirmizrādē Cēsīs piedalījās arī Romāns un dažādi Latvijas valsts mežu un Latvijas mežizstrādātāju asociācijas pārstāvji. "Var redzēt, ka zālē ir daudz zāģeru. Visi smej par filmas varoņu sadauzītajām zilajām acīm, bet man pašam bēdīgi..." tā toreiz savas sajūtas aprakstīja Zviedris. 

Tik tiešām, filma liek aizdomāties. Fiziski smags darbs nav pa spēkam kuram katram - tas ir bīstams, traumatisks. Tik drīz ar tehnoloģijām zāģeru darbu aizstāt nebūs iespējams, par to runā arī speciālisti, tāpēc šāda profesija būs nepieciešama arī nākotnē. Taču vai būs kas to dara?

Filmas reklāmas rullītis.

Savas karjeras laikā Zviedris vairākas filmas veidojis kopā ar režisori un montāžas režisori Inesi Kļavu - gan godalgoto  "Dokumentālistu" un "Rezidenti" (2017), gan arī filmas "Eksāmens" (2005) un "Gatavs" (2006). Arī "Zāģeri" nav izņēmums. Šoreiz kā filmas līdzautors ir režisors startējis Andris Kalnozols, kurš pats kādu laiku strādājis mežā. Skaņu filmai veidojis pieredzējušais Ģirts Bišs, muzikālā noformējuma autors Toms Auniņš, savukārt mākslinieks Jānis Blanks un tehniskais direktors Pēteris Sudakovs.

Latvijas dokumentālā kino klasiķa Anša Epnera skolnieks Zviedris ir godalgots režisors - savu pirmo "Lielā Kristapa" balvu viņš saņēma jau 2009. gadā par dokumentālo filmu "Bēgums", kas stāsta par Latvijas viesstrādniekiem, gliemežu lasītājiem Īrijā. Bet 2012. gadā režisors saņēma balvu par filmu "Dokumentālists", kurā iemūžinājis Ķemeru purva iemītnieces Intas ikdienu.

Šobrīd top viņa filma par Covid-19 radīto ārkārtas situāciju.

Video: Zāģeri - filmas pēcvārds.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".