10. jūlija plenārsēdē Briselē Eiropas Parlaments debatēja jautājumu par Eiropas kultūras atveseļošanu. Melbārde, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece, vērš uzmanību uz faktu, ka Covid-19 īpaši smagi ietekmējis tieši kultūras un radošās jomas.

“Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, kultūras un radošajos sektoros ir viens no visdziļākajiem kritumiem, šā gada otrajā ceturksnī sasniedzot ap 80 procentiem. Izsakot to naudā, Eiropas mērogā tie ir desmiti miljardu eiro neiegūtu ienākumu,”

tā Melbārde un turpina.

“Kultūras un radošie sektori arī būs vieni no pēdējiem, kas no krīzes atkopsies. Lai arī kultūras dzīve pamazām atgriežas, masu pulcēšanās ierobežojumi būs spēkā vēl pārskatāmā nākotnē. Dažādi festivāli nevar notikt, teātri, kino un koncertzāles nedrīkst būt blīvi piepildītas un kopumā esošie biznesa modeļi daudziem būs jāpārskata. Papildus tam, Covid-19 kopumā pasliktinājis ekonomisko situāciju un, lejupslīdei raksturīgi, mājsaimniecību tēriņi ir daudz piesardzīgāki. Tas nozīmē, ka cilvēki vairs nevar atļauties tik daudz tērēt izklaidei un pat, ja var, tēriņi mākslai parasti ir vieni no pirmajiem, kas krīzes laikos tiek apcirpti. Tikmēr valstu atbalsts kultūras un radošajiem sektoriem nācis ar novēlošanos un nereti nepietiekamā līmenī,” esošo situāciju raksturo D. Melbārde.

Deputāte pauž nožēlu par Eiropas Savienības līmenī līdz šim nepietiekošo atbalstu kultūras un radošajiem sektoriem. “Lai arī politiķi atzīst kultūras nozīmi, galvenajai ES kultūras programmai - “Radošā Eiropa” - Komisija atjauninātajā daudzgadu budžetā paredz finansējumu vien 1.5 miljardu eiro apmērā. Tas ir mazāk nekā Komisijas sākotnējā priekšlikumā pirms diviem gadiem un pilnīgi neatbilstoši esošajai situācijai. Pēc Komisijas pašas aprēķiniem, ko var uzskatīt par konservatīvu pieņēmumu, nepieciešamās investīcijas kultūrā ir vismaz 8 miljardi eiro.”

Melbārde ir pārliecināta, ka Komisijas atveseļošanās pakotnes apjoms ļauj novirzīt daudz lielāku naudas summu kultūrai.

“Atjauninātais daudzgadu budžets apvienojumā ar atveseļošanās rīku veido 1.85 triljonus eiro. Tas ir nepieredzēts apjoms ES vēsturē un no tā var rast līdzekļus atbilstošam kultūras un radošo jomu atbalstam. Jāapzinās, ka kultūra rada arī vērā ņemamu ekonomisko pievienoto vērtību un aktīvi stimulē citas nozares, tostarp tūrismu. Kultūras joma Eiropas Savienībā nodarbina gandrīz 9 miljonus cilvēku un tādējādi sastāda 3.8 procentus no kopējās nodarbinātības,” norāda D. Melbārde.

“Eiropas Parlaments turpinās pastāvēt uz Radošās Eiropas programmas budžeta dubultošanu. Tomēr jābūt vēl ambiciozākiem. Kultūras un radošajiem sektoriem vajag arī iezīmēt konkrētu naudu, grantu veidā, no atveseļošanās rīka. Aizdevumi vai garantijas nav atbilstoši atbalsta veidi, apzinoties lielo un straujo ienākumu kritumu nozarēs, kā arī jāņem vērā fakts, ka kultūras un radošos sektorus raksturo liels skaits pašnodarbināto un mazo uzņēmumu, kuriem vajadzīga mērķēta un taustāma palīdzība,” tā D. Melbārde.

Vienlaikus deputāte arī uzstāj uz atbalstu medijiem. “Brīvi, spēcīgi un labi finansēti mediji ir katras attīstītas sabiedrības viens no stūrakmeņiem. Covid-19 kontekstā mēs jo īpaši redzam, cik liela nozīme ir kvalitatīvai žurnālistikai un uzticamai informācijai un reizē, cik ļoti kaitīga var būt dezinformācija. Mediju patēriņš Covid-19 laikā pieauga. Tajā pašā laikā līdzšinējie biznesa modeļi bija problemātiski vēl krietni pirms pandēmijas sākuma, ņemot vērā sarūkošos ieņēmumus no reklāmām, kā arī citas izmaiņas nozarē. No Covid krīzes daudzas redakcijas var neatgūties nekad. To saprotot, vajadzīgs ir gan īstermiņa atbalsts grantu formā, gan ilgtermiņa Eiropas Savienības ziņu mediju atbalsta rīks, ievērojot t.s. rokas stiepiena attālumu. Šādi atbalsta mehānismi ir jo īpaši neatsverami medijiem, kas darbojas tādos mazos tirgos kā Latvija, kā arī reģionālajiem un vietējiem medijiem,” tā D. Melbārde, reizē aicinot Latvijai maksimāli izmantot Eiropas Savienības atveseļošanās rīka sniegtās iespējas un investēt mediju ekosistēmā, tostarp palīdzot mediju pārejai uz digitālo vidi un finansiāli stimulējot citas inovācijas nozarē.