Viņš uzskata, ka valdības lēmums pielika punktu ilgu gadu diskusijai, kas sākts jau astoņdesmito gadu beigās, tāpēc tagad ir jāsaprot, ka jauno koncertzāli mēs nekad neuzcelsim, ja būs tik garas un sarežģītas diskusijas.

"Katram tagad ir jāuzdod jautājums sev, kāpēc tas ir nepieciešams? Uz koncertzāles ideju es raugos pozitīvi, un ir skaidrs, ka mēs iesim uz priekšu. Aiz manis ir izcilā Latvijas mūzikas nozare, mākslinieki, kuri man uzticas un atbalsta šajā jautājumā. Es vienkārši nevaru viņus pievilt," sacīja ministrs.

Viņaprāt, primārais uzdevums ir koncertzāli uzbūvēt, nevis nojaukt esošo ēku, jo pastāv iespēja, ka koncertzāles projekts varētu tikt uzlabots, lai vecā ēka tiktu integrēta jaunajā. Tāpēc jau augustā vai septembrī tiks rīkots arhitektu plenērs, kurā arhitekti diskusijās un domu apmaiņā varētu atrast labāko risinājumu minētā projekta realizēšanā. 

"Protams, sabiedrībai būs diezgan plaši jāskaidro, kas, ko un kāpēc projekts tiks īstenots, jo mums nav vajadzīga naidīga attieksme šajā jautājumā, lai gan ir zināms, ka nekur pasaulē koncertzāle nav uzcelta bez milzīgas viļņošanās," piebilda ministrs.

TVNET jau vēstīja, ka valdība apstiprinājusi nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - "Pasaules Tirdzniecības centrs".

Aptuveni 20 arhitektu grupa vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.

Savukārt Nacionālā arhitektūras padome rosinājusi Kultūras ministriju izveidot Nacionālās koncertzāles projekta darba grupu ar iesaistīto jomu profesionāļiem, kuras uzdevums, iesaistot sabiedrību, būtu veidot kvalitatīvu arhitektūras procesu un izstrādāt projekta īstenošanas ceļa karti.