Daudzdzīvokļu namu kāpņutelpas allaž ir izcēlušās ar glancētām eļļas krāsas sienām, kas noklātas vien daļēji, sadalot sienu divās horizontālās daļās. Līdz ar ikonisko sienas krāsojumu padomju namu kāpņu telpas izcelsies arī ar betona kāpnēm, kuru malas aptuveni divu centimetru platumā nereti bija nokrāsotas kādā specifiskā tonī. 

Pastāv divi iemesli, kādēļ kāpņu telpās padomju laikā maliņu krāsošana bija sīkums, bez kura iztikt nevarēja.

Viena versija apgalvo, ka šāda prakse ir iedibināta kā tradīcija jau krietni pirms Padomju Savienības rašanās - maliņas kāpnēm esot krāsojuši celtnieki 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pašā sākumā, Krievijas impērijā, vēsta Limon Postimees. 

Otra versija, kādēļ padomju gados celtu ēku kāpņu telpas izceļas ar krāsotajām kāpņu malām, ir šīs koplietošanas telpas tīrīšanas atvieglošana. Respektīvi, ar eļļas krāsu nokrāsotās kāpņu malas neļauj gružiem sakrāties kāpņu stūros, turklāt no eļļas krāsas kārtiņas putekļus ir vieglāk noslaucīt.

Ja visu kāpņu virsmu noklātu ar eļļas krāsu, tās kļūtu slidenas un bīstamas, kā arī šī krāsa ātri lobītos un druptu, bet kāpņu malu nokrāsošana netraucēja pārvietoties mājas iedzīvotājiem un tās nebija uzkrītoši redzamas.