Raidījumam zināms, ka konkursā, kurā maksimālais iegūstamais punktu skaits bija 43, ar augstu rezultātu - 36 punktiem - un desmit punktu pārsvaru pār tuvāko sekotāju uzvarēja Sedleniece. Šobrīd viņa ir Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece, bijusi Brīvdabas muzeja direktora vietniece, uzvarējusi iepriekšējā konkursā uz Brīvdabas muzeja direktora amatu, bet to drīz zaudēja, jo tiesa atjaunoja amatā iepriekšējo direktori Ilzi Millersoni.

Atbilstoši konkursa nolikumam,

konkursa komisija ieteica kultūras ministram apstiprināt uzvarētāju amatā. Taču Puntulis gandrīz mēnesi nesteidzās to darīt.

Viņš stāstīja, ka aicināja pie sevis abus kandidātus, kuri bija saņēmuši visvairāk punktu, lai uzdotu vienādus jautājumus par to, kā viņi saredz muzeju nākotnē. Konkursa komisijas kompetenci viņš neapšaubot.

Tomēr raidījumam tapis zināms, ka ministrs centies pārliecināt, lai Sedleniece no amata atsakās, sējot šaubas, vai viņa tiks galā ar tik sarežģītas iestādes vadību. Kā kompromisu

ministrs esot piedāvājis Sedleniecei ieņemt direktora vietnieka amatu, bet direktora amatā paudis vēlmi apstiprināt konkursa otrās vietas ieguvēju Zandu Ķergalvi,

kas konkursa vērtējumā saņēmusi par 10 punktiem mazāk. Sedleniece tam neesot nepiekritusi.

Puntulis noliedz, ka būtu izdarījis spiedienu uz konkursa uzvarētāju, norādot, ka šāds apgalvojums aizskar viņa godu un cieņu.

Jāsaka gan, ka mani attaisnojumi, kad pusaudžu gados bija mammai jāpaskaidro, kāpēc manā somā esošās cigaretes patiesībā nav manas, izklausījās ticamāk nekā viss, ko šai sižetā svarīgu ģīmi skaidro ministra kungs. https://t.co/EFrwo6rJ62

— Inese Liepiņa (@LiepinInese) September 19, 2020

Ministrs saka, ka apgalvojumi(?), ka izdarījis spiedienu uz konkursa uzvarētāju aizskarot viņa godu un cieņu. Nepārprotams mājiens, ka tas žurnālistam var kļūt par tiesas jautājumu. Vienīgais risinājums tagad - atcelt konkursa rezultātus vispār. Kauns! https://t.co/e60Pcs1wHC

— Frederiks Ozols (@incaustum) September 19, 2020

Sedleniece sarunā ar Latvijas Radio stāstīja, ka bija uzaicināta uz vairākām sarunām ar ministrijas vadību, ar ministru un ar valsts sekretāri, un

šo sarunu gaitā viņai nostiprinājusies pārliecība, ka viņas kandidatūrai nav nepieciešamā ministrijas vadības atbalsta.

"Domāju, ka šāds atbalsts ir muzeja aktuālajā situācijā absolūti nepieciešams," viņa uzsvēra.

9.augustā Sedleniece atsauca dalību konkursā, norādot, ka ir pagājušas vairāk nekā četras nedēļas kopš viņa tika aicināta piedalīties trešajā kārtā, bet konkursa rezultāts nav publiski izziņots.

No Puntuļa teiktā izriet, ka notikusi neveiksmīga sakritība. "Beigu beigās es sapratu, ka es nevaru vilcināties pārāk ilgi un ka mana vilcināšanās jau ir ieilgusi, un es pieņēmu lēmumu virzīt uz muzeja direktora amatu to kandidātu, kas ir ieguvusi vislielāko punktu skaitu, ar šādu mutisku rīkojumu es vērsos pie valsts sekretāres, un valsts sekretāre man pēc stundas atbildēja, ka mans lēmums ir novēlots, jo persona, kandidāts, kas ir ieguvis augstāko punktu skaitu, jau ir uzrakstījis savu atteikumu par piedalīšanos konkursā," sacīja Puntulis.

Tikmēr Sedleniece sestdien sociālajā tīklā "Facebook" uzsver, ka kategoriski noraida publiski izskanējušos pārmetumus par plaši apspriestā atklātā konkursa norisi Kultūras ministrijā.

"Konkursa kārtas noritēja, ievērojot vislabākos pārvaldības principus.

Piedaloties konkursā, es pilnībā apzinājos, ka varu arī nebūt piemērotākā kandidāte, un konkursa kārtībā ir jāatrod labākais Brīvdabas muzejam - kāda cita iemesla dēļ gan lai vēl rīkotu konkursus?" viņa raksta.

Sedleniece uzsver, ka ministram kā darba devējam ir visas tiesības šaubīties, personīgi pārliecināties, nostiprināt viedokli, konsultēties - respektīvi, darīt visu, lai nonāktu pie vislabākā lēmuma. "Un tas nav ne spiediens, ne ietekmēšana, kā tiek traktēts publiskajā telpā. Es absolūti respektēju un pieņemu ministra šaubas par manu atbilstību atbildīgajam amatam. Man nav un nevar būt pilna informācija par visiem subjektīvajiem un objektīvajiem apsvērumiem, kas ministra lēmumu ir noteikuši," viņa raksta.

Sedleniece norāda, ka viņas izšķiršanos izstāties no konkursa vadīja tikai un vienīgi pārliecība, ka tas ir viņas vislabākais lēmums par labu Brīvdabas muzejam,

kuram ir vajadzīgs pilns Kultūras ministrijas vadības atbalsts.

"Mana pieredze darbā kultūras nozarē rāda, ka šis atbalsts ilgtermiņā ir daudz svarīgāks nekā tīri aritmētiski iegūtais punktu skaits vienā vai otrā sacensībā," viņa akcentē.

Lojalitāte pār kompetenci ir autoritāru valstu princips, kas ar laiku deģenerē valsts iestāžu veiktspēju.Tā tas bija Černobiļā un citur PSRS. Labi atceros sliktas kvalitātes preces un servisu ik uz stūra. Tagad man ir #Kultūršoks, jo to turpina N.Puntulis https://t.co/XWn2agcGM5

— Jana Simanovska (@JanaSima) September 19, 2020

Konkursā otru lielāko punktu skaitu ieguva līdzšinējā Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktore Zanda Ķergalve. Viņa nu arī izvirzīta muzeja vadītājas amatam. Konkursā kopumā pieteicās 16 pretendenti.

Paziņojot konkursa rezultātus, Kultūras ministrijas valsts sekretāre, konkursa komisijas priekšsēdētāja Dace Vilsone preses konferencē skaidroja, ka Ķergalve izvirzīta kā otrs spēcīgākais kandidāts, pēc tam, kad konkursa augstāko punktu skaita ieguvējs bija atsaucis savu kandidatūru.

Pēc viņas teiktā, augstāko vērtējumu ieguvušais kandidāts atsauca savu kandidatūru, jo bija ilgi jāgaida atbilde pēc intervijas.

Savukārt Puntulis šajā sakarā preses konferencē norādīja, ka parasti viņam tiek pārmests par pārāk straujiem lēmumiem, tāpēc šoreiz vēlējies pirms galavārda došanas kārtīgi apdomāties.

Ķergalve valsts muzeja vadībai nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvusi, pildot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktores pienākumus.

Konkursa uzvarētāja vadījusi arī liela mēroga kultūras projektus un procesus, tostarp starptautiskus - Eiropas Savienības (ES) programmas "Radošā Eiropa" apakšprogrammas "Kultūra" projektu "Keramika un tās dimensijas".

Portāls lsm.lv vēsta, ka līdztekus Rīgas kultūras iestāžu apvienības vadīšanai Zanda Ķergalve gan Rīgas domes, gan valsts struktūrās bijusi atbildīgā par kultūras pasākumu, arī par Dziesmu svētku biļešu izplatīšanu, tostarp sagatavojusi iepirkuma dokumentāciju, savukārt tiesības nodrošināt šo servisu regulāri ieguva “Biļešu paradīze”, kuras līdzīpašnieks līdz pērn notikušajai pārdošanai bija Ķergalves faktiskais dzīvesbiedrs Jānis Daube.

Komentējot “Kultūršoka” atklājumus par Ķergalves līdzšinējo darbību, kultūras ministrs atzīst: “Šī informācija būtu jāpārbauda, lai es varētu izteikt savu viedokli par šo. Man tas pilnīgi jauns, par ko es šobrīd nevaru atbildēt, kā būs, ja būs.”

Kultūršoks: «Vai konkurss uz Brīvdabas muzeja direktora amatu noritējis korekti?»

NA kārtējo reizi norok valsti ar savu idiotismu...

— Krisjanis (@KStokmanis) September 18, 2020