Pašvaldībā uzsver, ka tai ir visi priekšnosacījumi, lai šo titulu iegūtu, proti, Liepāja esot moderna, mūsdienīga 21. gadsimta pilsēta ar pasaules elpu un spēcīgām vēsturiskām tradīcijām - ar senāko profesionālo teātri valstī, vecāko simfonisko orķestri Baltijā, plašu un spēcīgu profesionālo mākslu un aktīviem amatieriem, daudzveidīgu izglītības sistēmu, attīstītu infrastruktūru un radošiem cilvēkiem, augšupejošu ekonomiku.

Ņemot vērā to, ka kultūras galvaspilsētas stāsts nav tikai par kultūru tradicionālajā izpratnē, bet par pilsētas attīstību kopumā, pašvaldība līdz ar pieteikšanos šim titulam iecerējusi veicināt reģionālo, nacionālo un starptautisko sadarbību, stiprinot pašu liepājnieku lojalitāti un lepnuma sajūtu par savu pilsētu, sacīja Lazdāne.

Viņa norādīja, ka darba grupā būs mākslas un kultūras profesionāļi, pilsētplānotāji, arhitekti, sabiedrības līdzdalības eksperti, izglītības speciālisti, mārketinga un uzņēmējdarbības pārstāvji un citu nozaru speciālisti.

Liepājas domes lēmumu par pilsētas pretendēšanu titulam plānots pieņemt oktobra domes sēdē, sacīja Lazdāne.

Jau ziņots, ka šonedēļ Rīgā notiek Eiropas Parlamenta (EP) deputātes, EP Kultūras un izglītības komitejas viceprezidentes Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) rīkota domnīca, kurā viņa aicina diskutēt par Latvijas reģionu pilsētu iespējām nest Eiropas kultūras galvaspilsētas vārdu 2027. gadā.

Foto: Koncertzāles "Lielais dzintars" svinīgā pamatakmens guldīšana.