Apceļojot Zviedrijas mazākos ciematiņus, nereti gadīsies sastapt koka kotedžas, kuru fasāde ir krāsota tumši sarkanā krāsā, bet logu un durvju ailes – spoži baltā. Šis ir ēku ārējā noformējuma šablons, pēc kura vadās visai liela daļa Zviedrijas iedzīvotāju.
Krāsu, kuru sevišķi bieži izmanto Zviedrijas koka māju eksterjeru krāsošanai, dēvē par “Falu” sarkano krāsu, kurai šajā valstī ir teju ikonisks statuss. Šīs krāsas toņa pirmsākumi ir meklējami 9. gadsimtā – tolaik Zviedrijas centrālajā daļā atradās lielākās vara raktuves Eiropā. Tieši vara raktuves bija ekonomiskais balsts visai Zviedrijas karalistei un padarīja to par vienu no bagātākajām valstīm. Šīs vietas nosaukums bija “Falun”, no kuras nāk arī ikoniski sarkanā toņa nosaukuma atvasinājums “Falu”, vēsta portāls “Smithsonian”.
Jau 17. gadsimtā Zviedrija bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām valstīm Eiropā, lielā mērā pateicoties vara atradnēm, tomēr visām raktuvēm ir derīguma termiņš. 17. gadsimta beigās sāka sarukt vara resursi un šo metālu vairs nebija tik viegli atrast, līdz 1687. gadā raktuves iebruka, noslēdzot valsts ziedu laikus. Kaut arī raktuvju vairs nebija, ļaudis atrada citu praktisku lietojumu bijušajām vara raktuvēm - 18. gadsimtā cilvēki sāka izmantot pārpalikušo metālu nogulsnes, lai izgatavotu krāsu savam mājoklim.
“Falu” sarkano krāsu veido “Falun” raktuvēs pārpalikušie ieži un dzelzs rūda. Laika gaitā, oksidējoties dzelzs daļiņām rūdās, rodas unikālais sarkanās krāsas pigments. Lai paātrinātu oksidēšanās procesu, zviedri mēdza savākt vecajās vara raktuvēs esošos dubļus, sakaltēt tos un pēcāk dedzināt. Karsējot raktuvēs savāktos dubļus, to masa mainīja krāsu un ieguva koši sarkanu toni. Pēcāk sauso, sarkano pulveri sajauca ar ūdeni, miltiem un linsēklu eļļu un ar šo emulsiju krāsoja ēku fasādi.
1900. gados sarkanā fasāde jau tika uzskatīta par Zviedrijas provinču arhetipu. Tolaik Zviedriju piemeklēja ekonomiskā krīze un Stokholmā īres maksas kāpa debesīs – tad tā bija dārgākā pilsēta visā Eiropā. Lai nenomērdētu sabiedrību, 1904. gadā valdība aicināja vidusšķiras ļaudis pārvākties uz piepilsētām un izsniedza aizdevumus māju būvniecībai. Šajā laikā “Falu” sarkanais tonis kļuva vēl aktuālāks, jo to iedzīvotāji tajā saskatīja Zviedrijas simboliku un masveidā krāsoja savas mājas sarkanas. Arī vēlākos gados patriotiski noskaņoti zviedri izvēlējās krāsot savus namus “Falu” sarkanajā krāsā, turpinot iesākto tradīciju. Turklāt daudziem ļaudīm šī krāsa asociējas ar bērnību, komfortu un rada sentimentālas emocijas, kas ir sekundārais iemesls, kādēļ sarkanās krāsas fasāžu tendence šeit neizzūd gadu gadiem.
Mūsdienās sarkanās zviedru lauku mājiņas tiek uztvertas kā Zviedrijas simbols un identitāte. Tās ir ārkārtīgi bieži attēlotas uz pastkartēm, uz Ziemassvētku rotājumiem, pieminētas bērnu grāmatās un gleznās.
