Kuldīgai priekšatlases pieteikums jāiesniedz līdz 2021. gada 5. jūnijam, bet uzvarētāju paziņos 2022. gada vasarā. Viens no būtiskākajiem aspektiem, par ko būs jādomā pieteikuma izstrādē, būs tas, kādu Kuldīgu saredz nākotnē un ko šī plāna izstrāde un statusa iegūšana dos pilsētai ilgtermiņā, skaidroja pašvaldības pārstāve.

Tāpēc līdz 2021. gada jūnijam būs jāizstrādā novada kultūras stratēģija, sasaistot to ar visa novada attīstības plānu un iesaistot plāna izstrādē gan sabiedrību, gan atsevišķas kopienas, jāizstrādā Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada mākslinieciskā programma un mārketinga plāns, kā arī jāveic virkne citu priekšdarbu. Kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu Kuldīga iegūs ne tikai apmeklētāju pieplūdumu un augsta līmeņa kultūras pasākumus, bet arī virkni nemateriālu vērtību - atpazīstamību, mediju un starptautisko interesi.

Foto: Kuldīgā virs Ventas rumbas, mugurām zaigojot, lido zivis.

Lai izstrādātu Kuldīgas pieteikumu pasākumam "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027", tiks izveidota darba grupa, ko vadīs Kristīne Zvirbule, kurai ir plaša starptautiska pieredze dažādu kultūras projektu īstenošanā, viņa ilgstoši strādājusi par producenti kamerkorī "Kamēr" un Latvijas Nacionālajā operā.

Zvirbule sarunā ar deputātiem bija apņēmības pilna, kā arī uzsvēra, ka Kuldīga iesniegs savu pieteikumu ne tikai, lai piedalītos, bet ar mērķi uzvarēt, piebilda Duļbinska.

Viņa skaidroja, ka pašlaik nav iespējams noteikt pasākuma "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" budžetu - tas būs atkarīgs gan no mākslinieciskajām izmaksām, gan nepieciešamajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, bet statusa iegūšanas gadījumā pasākuma finansējums veidosies gan no pašvaldības, gan valsts un Eiropas Savienības piešķirtiem līdzekļiem. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu ieguvusī pilsēta iegūst arī Melinas Merkuri balvu pusotra miljona eiro apmērā.

Pasākums "Eiropas kultūras galvaspilsēta" ir viena no zināmākajām Eiropas iniciatīvām, kurai ir divi mērķi - aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, satuvināt Eiropas Savienības valstu pilsoņus caur savas kultūras popularizēšanu, parādīt savas kultūras atšķirības un unikālo tajā, kā arī vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai, un veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to attiecīgajām stratēģijām un prioritātēm.

Katru gadu Eiropas komisijas starptautiska žūrija konkursa kārtībā izvēlas divas pilsētas Eiropā, kurām piešķir kultūras galvaspilsētas statusu. Tas ir statuss, kas paredz kultūras notikumus gada garumā un arī pilotprojektus, valsts un pilsētas infrastruktūras uzlabošanu, tūrisma plūsmas pieaugumu u.c.

2027. gadā Latvijai otro reizi ir pienākusi kārta rīkot "Eiropas Kultūras galvaspilsēta", otra pilsēta tiks izvēlēta no Portugāles. Kā zināms, 2014. gadā Eiropas galvaspilsētas gods bija Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.

Jau ziņots, ka arī Liepāja ir paziņojusi, ka tā gatavos piedāvājumu un startēs titula "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" iegūšanai.