Kā informēja RTU pārstāve Lāsma Vaivare, Latvijas izcilā mūziķu kopiena ir pelnījusi koncertzāli, kas būvēta, plānojot ilgtspējīgu attīstību un ietverot iespēju nākotnē augt, tomēr teritorija Elizabetes ielā neesot piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei tādā apjomā, kā to iecerējusi Kultūras ministrija.

Pēc viņas paustā, tā Baltijas arhitektūras skolu un profesūras akadēmiskajā forumā secinājuši RTU Arhitektūras fakultātes jaunie arhitekti un mācībspēki, pārbaudot trīs iespējamos attīstības scenārijus - izbūvēt koncertzāli, nojaucot esošo modernisma ēku, daļēji to saglabājot un saglabājot pilnībā.

Telpiskā analīze rādot, ka šajā vietā nav iespējams izbūvēt koncertzāli atbilstoši pilnai telpu programmai, iegūstot kvalitatīvu publisko ārtelpu. Novietnē nepietiek vietas reprezentablam priekšlaukumam un palīgfunkcijām, piemēram, autostāvvietai. Tāpat būs nepieciešams izcirst kokus Kronvalda parkā, ievērojami tiks palielināts ēkas būvapjoms, vēl vairāk tiks deformētas vēsturiskās vides telpiskās proporcijas, kas ir raksturīgas Rīgas vēsturiskajam centram, uzskata eksperti.

Vaivare arī norādīja, ka pētījumā secināts, ka netiks nodrošināta iespēja nākotnē paplašināt koncertzāles kompleksu bez tālākas parka apbūvēšanas.

RTU Arhitektūras fakultātes topošie arhitekti un mācībspēki, kuri piedalījās forumā, uzskata, ka Rīgai jāveicina vienmērīga attīstība un ir lietderīgi jāizmanto koncertzāles potenciāls uzlabot un sakārtot vidi ap sevi. Ekspertu ieskatā, Elizabetes ielā 2 pilsētbūvnieciskā kvalitāte jau pašreiz ir augsta, tāpēc, izvēloties šo novietni, koncertzāles pienesumam būs mazāka vērtība nekā tad, ja ēku būvētu vietā, kur šā brīža vides kvalitāte ir zemāka, piemēram, bijušajās ostas teritorijās.

Alternatīvas novietnes esot arī Pārdaugavā pie jaunajiem akadēmiskajiem centriem vai Centrāltirgus rajonā. Visas alternatīvās novietnes atrodas tiešā pilsētas centra tuvumā.

RTU Arhitektūras fakultātes lektors arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts ir norādījis, ka koncertzālei jākļūst par nācijas svētvietu un pašapziņas simbolu, nevis simbolu kompromisiem un netālredzīgai politikai.

"Mums jāspēj šo ēku novērtēt, gan sēžot un klausoties izcilu mūziku, gan raugoties no attāluma pilsētvidē. Vieta Elizabetes ielā 2 to pilnībā nenodrošina, bet tikai apdraud funkcionējoša 20. gadsimta modernisma arhitektūras piemēra eksistenci, kamēr Rīgā ir daudz degradētu teritoriju, kas būtu vairāk sakārtojamas,"

paudis Šteinerts.

Vaivare informēja, ka forumā RTU jaunie arhitekti un Arhitektūras fakultātes mācībspēki veica pētījumu, ko veido vairākas daļas. Pilsētplānošanas un urbānās antropoloģijas pētījumā tika analizēta pilsētbūvnieciskā situācija, bet intervijās ar 73 mūziķiem, mūzikas menedžmenta pārstāvjiem, kultūrpolitikas veidotājiem, rīdziniekiem un piedāvātās teritorijas iemītniekiem - apzināts viņu viedoklis un vajadzības.

Tāpat veikta arī teritorijas pārbaude, mēģinot uzprojektēt Kultūras ministrijas piedāvātās koncertzāles programmu. 

RTU pārstāve klāstīja, ka pētījumu veica ceturtā kursa studenti un apmaiņas programmu studenti, savukārt darbu vadīja docenti arhitekti Egons Bērziņš, Edgars Bondars, Agate Eniņa, Guntis Grabovskis, Ilze Rukmane-Poča un lektors Matīss Šteinerts.