Tas temps mani gandrīz nogalināja: Stendzenieks par pēdējo gadu notikumiem (1)

“Mani tas temps bija gandrīz nogalinājis. Tas bija kaut kas ārprātīgs. Ar visiem tiem antidepresantiem, uz kuriem biju uzsēdies un netiku nost nekādīgi... Ja no šņabja tev ir 24 stundu paģiras, tad no ksanaksa (Xanax) kādas sešas līdz astoņas nedēļas vari rāpot pa sienām. To ir baigi grūti izturēt,” apsvērumus, kāpēc savulaik pārdevis savu reklāmas aģentūru “!Mooz”, atklāj Stendzenieks.

Reklāmas speciālists arī spriež, ka lēmums pirms trim gadiem pārdot uzņēmumu, gluži tāpat kā pirms pusotra gada pārvākties uz Kolku, bijusi kā necerēta veiksme.

“Tagad es nezinātu, ko iesākt ar 30 cilvēku uzņēmumu – ko tagad darīt? Dīkstāves pabalsti?”

saka Ēriks un bilst, ka viss notiekot “jēdzīgi un apsteidzoši”.

Šobrīd, kad tik daudzi meklē iespējas, kā tikt ārā no pilsētas, dzīve Kolkā viņam sniedz īstu gandarījumu: “Kad man ir kāds sliktāks garastāvoklis, es attaisu internetu, izlasu, kas jauns pasaulē, izeju ārā Kolkā un, hei, viss normāli tomēr!”