Citviet pasaulē, tostarp Art Deco debesskrāpju metropolē Ņujorkā vai Bauhaus dzimtenes galvaspilsētā Berlīnē, metro stacijas bija gaužām vienkāršas un pelēkas, turpretī PSRS lielākajās pilsētās tās izcēlās ar spožu greznību. Vēl PSRS pilsētu metro stacijas bija iebūvētas ēkās, nevis pazemē, kā tas ir citviet. 

Metro staciju būvniecība Padomju Savienības pilsētās sākās 20. gadsimta pirmajā pusē. Tolaik paši pirmie metro tuneļi un stacijas parādījās tieši Maskavā. Lielākā daļa Maskavas metro staciju tika integrētas dzīvojamajās mājās vai citās ēkās, piemēram, administratīvajās ēkās. Pēcāk šis pats princips tika izmantots metro staciju būvniecībai citās pilsētās. Šis fakts raisa jautājumu – kādēļ PSRS nebūvēja stacijas pazemē?

Metro stacijas ēkās būs sastopamas Sanktpēterburgā, Kijevā, Minskā. Tolaik metro staciju iebūvēšana ēkās ir tiešā veidā saistīta ar straujo urbanizāciju 30. gados. 1931. gada sākumā Maskavas pašvaldībai ar steigu bija jārisina samilzušā pilsētas transporta problēma.  Maskavā kursējošie tramvaji vairs nespēja apkalpot strauji pieaugušo iedzīvotāju skaitu, un pilsētai bija vajadzīgs jauns transporta veids.

Sākotnēji valdība uzstāja uz virszemes sliežu būvniecību, taču gadu vēlāk, pēc rūpīgas izpētes, tika pieņemts galīgais lēmums par pazemes dzelzceļa sistēmas izbūvi. Pēc lēmuma pieņemšanas pilsētplānotāji saskārās ar nākamo problēmu: Maskava bija liela un veca pilsēta, kura pat cara laikos bija blīvi apbūvēta, un uz ielām bija visai maz vietas staciju būvei.

Rezultātā arhitekti nolēma, ka labākais risinājums būtu prasmīgi integrēt metro stacijas esošo un nākotnes dzīvojamo vai administratīvo ēku projektēšanā, vēsta portāls “Novate”. Šādā veidā uz ielām tika ietaupīta vieta, kaut gan no būvniecības viedokļa šī metode bija ārkārtīgi sarežģīta, jo tā lika arhitektiem rēķināties ar konkrētu ēku novietojumu un pakārtot metro maršrutu izveidi stacijām, nevis otrādi.