Ministrs norāda, ka ir vērojama aizvien pieaugoša polarizācija un šķelšanās arhitektu vidū par koncertzāles atrašanās vietu. Lai to novērstu, KM ir nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu Latvijas Arhitektu savienībai uzņemties vadību arhitektu kopienā un nākt klajā ar vienotu viedokli par Nacionālās akustiskās koncertzāles atrašanās vietu Rīgā.

"Covid-19 pandēmijas laikā mums kā valstij un sabiedrībai būtiskākais ir spēja būt vienotiem, lai pēc iespējas ātrāk pārvarētu krīzi. Un ir īstais laiks nonākt pie diskusijās balstītiem lēmumiem, kas neveicina polarizāciju un šķelšanos, kā arī pārvarēt nesaskaņas koncertzāles jautājumā," norāda Puntulis.

Viņš atzīst, ka Nacionālās koncertzāles Rīgā celtniecības idejas attīstības process nav konsolidējis Latvijas arhitektu kopienu kopīga mērķa sasniegšanai un pragmatiskai sadarbībai ar valsts un pašvaldības institūcijām. Tieši otrādi -

rodoties iespaids, ka arhitektu sabiedrība ir dalīta savos uzskatos gan par vietas izvēli iespējamai koncertzāles būvniecībai,

gan par procesa virzību.

Ministrs norāda, ka to apliecina arhitektu reakcija uz atkārtotu mēģinājumu īstenot plaša starptautiska konkursa rezultātā iegūtu projektu uz pašvaldībai piederošas zemes AB Dambī. Daļa arhitektu savukārt asi reaģējot uz , gan uz esošās valdības lēmumu par iespējām būvēt koncertzāli uz valstij piederošas zemes kompleksā ar eksistējošu mūzikas izglītības iestādi un divu dažādu periodu valstij piederošu ēku nākotnes publisku izmantošanu Elizabetes ielas areālā.

"Šajos vairāku gadu desmitu ilgušajos procesos un viedokļu sadursmēs lielākie zaudētāji ir sabiedrība kopumā un Latvijas mūzikas joma, tomēr vēsturiski un arī šodien izšķirošā loma konkrētu vietu noliegumā vai atzīšanā ir arhitektiem," uzskata Puntulis.

Viņš norāda, ka pirms starptautiskā arhitektūras konkursa izsludināšanas KM ir gatava izsvērt Latvijas Arhitektu savienības izvēlēto novietnes piedāvājumu kā iespējamu alternatīvu Elizabetes ielai 2, to plaši apspriest gan ar sabiedrību, gan valdības izveidotajā Koncertzāles attīstības komitejā.

KM aicina aicina Latvijas Arhitektu savienību līdz 2021.gada 1.martam piedāvāt koncertzāles novietni, ņemot vērā, ka tai jābūt ar ērtu gājēju un sabiedriskā transporta pieejamības potenciālu, vietai jābūt pietiekamai koncertzāles telpu programmas un kvalitatīva arhitektūras risinājuma īstenošanai, bet apkārtnei ir vēlams kultūras konteksts un mūzikas institūciju sadarbības iespējas.

Alternatīvā koncertzāles novietne nedrīkstot ietvert juridiski neskaidrus, valstij ilgtermiņā neizdevīgus vai privātām interesēm pakārtotus risinājumus. Jaunam alternatīvam novietojuma piedāvājumam jābūt tādam, kas atvieglo būvniecību atbilstoši ilgtspējīgām stratēģijām, norāda KM.

Aicinājums izteikts, ņemot vērā KM un Latvijas Arhitektu savienības ilgstošo sadarbību.

Ministrija arī informē, ka 16.decembrī notiks koncertzāles darba grupas kārtējā sēde, kurā tiks prezentēti aktuālo izpēšu rezultāti par novietni Elizabetes ielā 2 - dendroloģiskā izpēte un padziļinātā ēkas pamatu un pāļu tehniskā izpēte, ko realizēja "Valsts nekustamie īpašumi".

LETA jau vēstīja, ka valdība apstiprinājusi nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - "Pasaules Tirdzniecības centrs".

Aptuveni 20 arhitektu grupa vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.

Savukārt Nacionālā arhitektūras padome rosinājusi Kultūras ministriju izveidot Nacionālās koncertzāles projekta darba grupu ar iesaistīto jomu profesionāļiem, kuras uzdevums, iesaistot sabiedrību, būtu veidot kvalitatīvu arhitektūras procesu un izstrādāt projekta īstenošanas ceļa karti.

Kopš valdības lēmuma ir izskanējuši ļoti atšķirīgi viedokļi par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2.

Arī Latvijas Arhitektu savienība ir paudusi, ka neatbalsta ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanu akustiskās koncertzāles būvniecībai.