Dejas balva ir Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā – baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā. Pirmo reizi tā tika pasniegta 2019. gadā, un šogad, 29. aprīlī, ar to tiks apbalvoti 2019./2020. gada izcilākie dejas darbi un personības. Kultūras ministrs Nauris Puntulis preses konferencē atzīmēja, ka dejas žanrs līdzīgi kā visa kultūras nozare šobrīd piedzīvo grūtus laikus, kad ir aizliegts rādīt, taču nav aizliegts radīt. Savukārt Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja Inta Balode pauda, ka, neraugoties uz pandēmijas nestajiem ierobežojumiem, šajā divu gadu vērtēšanas periodā balvai pieteikto darbu skaits audzis par 25%, salīdzinot ar iepriekšējo posmu.

Pēdējo divu gadu dejas notikumus vērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija: žūrijas priekšsēdētāja baleta mākslas eksperte Agnese Andersone, baleta mākslas eksperti Lita Beiris un Tālis Sils, laikmetīgās dejas ekspertes Agnese Bordjukova un Elīna Gediņa, skatuviskās tautas dejas eksperti Reinis Rešetins un Gunta Skuja, kā arī mūsdienu dejas ekspertes Inga Raudinga un Maija Tjurjapina. 

Balvai tika izvirzīti dažādu formātu dejas notikumi, klasiskajā un laikmetīgajā dejā atsevišķi tika izcelti arī horeogrāfi un dejotāji. Papildu izvirzīti nominanti kategorijās “Ieguldījums dejas mākslā”, ko piešķirs par sasniegumiem pedagoģiskā, pētnieciskā un organizatoriskā darbā, kā arī “Pārsteigums dejas mākslā”, kuras mērķis ir izcelt dejas robežu paplašināšanu un dejas sinerģiju ar citiem mākslas žanriem. Pirmoreiz tiks pasniegta balva kategorijā “Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem”. Visās nominācijās skatīts veikums divu aizvadīto gadu periodā. Sekojot aktualitātei – dejas transformācijām Covid-19 ierobežošanai noteiktajos sociālās distancēšanās apstākļos –, žūrija vērtēja arī balvai pieteiktos digitālos formātos tapušos projektus. Žūrijas priekšsēdētāja Agnese Andersone atzīst, ka žūrija saskārusies ar divu veidu izaicinājumiem: “Pirmkārt, dažādos dejas žanros bija ļoti atšķirīgs piedāvājums. Bija žanri, kuros bija daudz pieteikumu, un citi, kuros – maz. Otrs izaicinājums bija digitālie jauninājumi. Daudz domājām, kā tos vērtēt – veidot atsevišķu nomināciju vai vērtēt citu nomināciju ietvaros.”

Īpaši nozīmīgs notikums būs balvas par mūža ieguldījumu dejas mākslā. Šogad žūrija lēma par divu mūža balvu piešķiršanu. Pedagoģe un horeogrāfe Ingrīda Edīte Saulīte ir viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām, vairāku izdevumu un pētījumu par Deju svētkiem Latvijā autore. Haralda Ritenberga sasniegumi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, izdejojot baleta vadošās un spilgtākās lomas, kā arī vērtīgā pieredze kino jomā, bagātinājusi un veidojusi mākslinieka individualitāti, kas vēlāk izpaudusies pedagoģiskajā darbībā. 40 gadu garumā viņš bijis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vadītājs.

Katrs Dejas balvas laureāts saņems naudas balvu un mākslinieces Gintas Grūbes veidotu statueti.

Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju.

Detalizēts nominantu saraksts www.dejasbalva.lv.