Astrīdas Kairišas un viņas kolēģu, Nacionālā teātra aktieru Ģirta Jakovļeva un Ulda Dumpja dzīves ir bijušas saistītas jau kopš 1968. gada. Tolaik jaunā aktrise, kura pēc Dailes teātra 3. studijas pabeigšanas savas darba gaitas bija sākusi Liepājas teātrī, pārcēlās uz Rīgu, lai pievienotos Drāmas – tagadējā Nacionālā teātra aktieru kolektīvam.

Kā stāsta aktieri, viņu trijotnē Astrīda bijusi iesaukta par Kukainīti – atsaucoties uz viņas spēlēto lomu leģendārajā izrādē “Lilioms”, kā arī cilvēcisko jaukumu, ko viņa izstaroja. Aktieru trijotne ne tikai dalīja vienu skatuvi vairāku dekāžu garumā, bet arī vienlaicīgi saņēma Triju Zvaigžņu ordeņus.

Ģirta Jakovļeva aktiera karjerā Astrīda Kairiša bijusi nozīmīgākā skatuves partnere un mīlestība, arī draugs un uzticības persona ārpus teātra sienām. Vairāku gadu desmitu garumā abu aktieru skatuves attiecības nostiprinājās kā vienas no dižākajām Latvijas teātra vēsturē.

“Visus šos ilgos gadus, kopš Astrīda pārcēlās uz Rīgu, mēs strādājām kopā. Viņas pirmā loma bija Zane “Pūt vējiņos”, un man bija tas gods šo stāstu kopā ar Astrīdu izspēlēt arī filmā,” stāsta Ģirts, kurš dumpinieka Ulda tēlu attēloja gan Alfreda Jaunušana režisētajā teātra iestudējumā, gan arī pazīstamajā Gunāra Pieša kinofilmā 1973. gadā.

“Es kopā ar Astrīdu esmu spēlējis ļoti, ļoti daudzas lielas un būtiskas lomas. Tie ir “Pūt, vējiņi”, “Lilioms”, “Spānijas Izabella”…” atceras Ģirts, kurš kopā ar Astrīdu bija uz skatuves arī viņas pēdējā lomā – 2017. gada iestudētajā Ģirta Ēča izrādē “Juveliera jubileja”.

“Nenoliedzami, Astrīda šajās lomās bija brīnišķīga, un arī kā cilvēks viņa ir nenovērtējama.”

“Astrīdas zaudējums ir ļoti liels robs gan Nacionālajā teātrī, gan arī Latvijas aktieru cunftei. Tāda aktrise parādās ļoti reti. Viņa bija cilvēks ar lielo burtu.”

“Viņas aktiera darbs lai paliek teātra kritiķu un skatītāju ziņā,” saka Uldis Dumpis. “Viņa bija cilvēks, kurš prata klausīties otra cilvēka problēmas, uztvert tās un just līdzi.”

“Mums katram laiku pa laikam sakrājās kaut kādas neveiksmītes, problēmas, un cik labi, ka ir cilvēks, kas prot tevi uzklausīt. Un viņa prata klausīties, un tas palika pie viņas. Tā priekš manis bija viņas lielākā vērtība,” savu kolēģi pieminot, atklāj aktieris.

Lauras tēls režisoru Vara Braslas un Gunāra Cilinska filmā “Ezera sonāte” bija viena no aktrises mūža lomām. Atminoties to laiku, Varis Brasla atklāj, ka viņu pārsteigusi Astrīdas spēja izprast otru cilvēku un viņas unikālā atdošanās darbam.

“Gunārs Cilinskis un Astrīda jau vairākus gadus bija bijuši kolēģi uz skatuves Drāmas teātrī un labi pazina viens otru arī kā cilvēki. Līdz ar to man šķita, ka es šajās attiecībās palikšu otrajā plānā. Taču

mani uzreiz pārsteidza viņas cilvēcība un vēlme uzklausīt. Šķita, ka viņa katru mazāko smilšu graudiņu gribēja izmantot lietderīgi,”

atminas režisors.

“Cilvēciski ar Astrīdu bija viegli un grūti vienlaicīgi. Astrīda bija ļoti godīgs cilvēks un neko neslēpa. Tajā pašā laikā viņa bija ļoti noslēgts cilvēks, lai gan to uz skatuves vai ekrānā nevarēja pateikt. Viņa nekad klaji neizrādīja ne nepatiku, ne sajūsmu un nekad nerunāja tukšu.”

“Astrīda bija ļoti savdabīgs cilvēks – tā nav mīnusa zīme, tā ir tā īpatnība, kas no manas puses izraisa pietāti. Viņai bija sava, ļoti savdabīga vieta un savs lomu saraksts. Viņa bija patstāvīga savā domāšanā un nepakļāvās modes straumēm.”

“Kaut arī pret Astrīdu daudzi izturējās ieturēti,

viņā brīžiem iekšā sēdēja tāds velns, tāda dzirkstele, gatavība uzsprāgt. Tāpēc arī uz skatuves viņa spēja tik daudz dabūt gatavu,”

laikabiedres talantu slavē Ģirts Jakovļevs.

“Viņa bija ārkārtīgi dziļš cilvēks, kura vienmēr mēģināja izprast otru. Viņa nekad uz skatuves nedarīja vairāk, cik nepieciešams. Ja viņai kāds teiktu, lai spēlē citādāk, viņa to nedarītu, tā vietā pieķeroties savai lomai lēni un uzmanīgi. Brīžiem likās, ka Astrīda ļoti ilgi strādā pie katras lomas, pat brīžos, kad tas šķietami nav nepieciešams. Tomēr mēs redzam, ka rezultāts bijis izcils.

Aktieri ir dažādi, ir tādi, starp kuriem emocionālā izplūduma brīdī rodas siena. Astrīdai bija spējas “izraut” no tevis emocijas, spēja izprast otru cilvēku,” atmiņās gremdējas aktieris, kuram šī ir 60. sezona uz Nacionālā teātra skatuves.

“Astrīda pēc pāris mēnešiem būtu svinējusi savu astoņdesmito jubileju. Viņas atstātā gaišā atblāzma Latvijas teātra mākslā spīdēs vēl ilgi.”

TVNET redakcija izsaka dziļu līdzjūtību izcilās aktrises tuviniekiem, kolēģiem un talanta cienītājiem.