"Mihails Tāls šaha sabiedrībai bija gluži kā Kristus parādīšanās tautai," reiz par savu kolēģi izteicies izcilais Krievijas šaha lielmeistars Boriss Spaskis (1937).
Kā Kristus parādīšanās šaha sabiedrībai. Mihails Tāls
Režisora Staņislava Tokalova dokumentālajā filmā "Laiks, kura nav. Mihails Tāls", kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā", daudzi laikabiedri ar labu vārdu piemin savulaik visas pasaules šaha zvaigzni - astoto pasaules čempionu šahā Mihailu Tālu (1936-1992), kurš šogad svinētu savu 85 gadu jubileju.
Atgādinām, ka šī nedēļa arī TVNET aizrit šaha zīmē, sākusies jaunā raidījuma sezona Šahs un mats! Šahs ar Miķeli Vingri, kurā jaunais spēlētājs spēlēs aklo šahu, kā arī iepazīstinās ar dažādiem šaha veidiem.
Arī Tokalova filma sākas ar kadriem no Mihaila Tāla piemiņai veltīta turnīra, ko organizē Tāla meita Žanna. Bērniem tiek uzdots jautājums - kas ir Mihails Tāls? Tiesa, ne visi spēj uz šo jautājumu atbildēt.
"Tas, ka Tāls ir viens no izcilākajiem šahistiem pasaulē, visiem ir skaidrs. Bet kāds viņš bija kā cilvēks? Kur ir viņa personības ģenialitāte?" tā par savu filmu izteicies pats jaunais režisors. "Esmu ļoti pateicīgs savas filmas varoņiem – gan Tāla bērniem Žannai un Georgijam, gan viņa laikabiedriem – trenerim Valentīnam Kirilovam, skolasbiedram Ābramam Kleckinam, ārstam Rafailam Rozentālam un citiem, kuri man palīdzēja mēģināt izprast šo apbrīnojamo cilvēku."
Patiesi, filma palīdz piekļūt Tālam nedaudz tuvāk, kaut, kā saka viņa dēls, kurš jau daudzus gadus dzīvo Izraēlā, tēvs mājās un tēvs sabiedrībā - tie bija divi dažādi cilvēki.
Tāls dzimis Rīgas ebreju ģimenē 1936. gada 9. novembrī, jau agrā vecumā demonstrējot izcilas matemātikas prasmes. Kad 1941. gadā Latvijā ienāca vācu karaspēks, Tāls ar ģimeni devās trimdā, un tikai pēc kara atgriezās un sāka mācības Rīgas 22. vidusskolā. Paralēli mācībām skolā Mihails apmeklēja šaha pulciņu Rīgas pionieru pilī, kur viņa pedagogs bija Jānis Krūzkops. Mācības skolā Mihails pabeidza paātrinātā kārtā - viena gada laikā absolvējot divas klases. Jāpiebilst, ka kopš dzimšanas Tālam deformēta viena roka (rokai bija tikai trīs pirksti) un visu dzīvi viņš cīnījies ar nopietnām veselības problēmām.
Kļūdams par pasaules čempionu, viņš uzveica ne tikai pretiniekus, bet izcīnīja lielāko cīņu ar dzīvi.
"Par čempioniem kļūst veseli šahisti," filmā izskan kāda laikabiedra replika. Tāls pierādīja, ka tā nav taisnība.
Agrīnos pusaudža gados Tāls bija Latvijas PSR šaha jauniešu izlases dalībnieks, bet jau 17 gadu vecumā kļuva par republikas čempionu. Gadu vēlāk izcīnīja PSRS sporta meistara nosaukumu. 1959. gadā Tāls veiksmīgi piedalījās pasaules čempionāta kandidātu turnīrā un 1960. gadā triumfēja, uzvarot daudz pieredzējušāko krievu šahistu Mihailu Botviņņiku.
Tas bija laiks, kad šaham sekoja visa sabiedrība, pat pulcējoties pie Brīvības pieminekļa.
Turpmākos gadus Tāls regulāri pārstāvēja PSRS dažādos turnīros, kļūstot par vienu no izlases līderiem. Pārstāvot PSRS komandu, Tāls vienmēr deva vislielāko ieguldījumu komandas uzvarās. Aizvadot 101 partiju augsta līmeņa turnīros, Tāls guvis rekordlielu uzvaru koeficientu - 81,18%.
Desmit gadus viņš bija šai spēlei veltītā žurnāla galvenais redaktors. Žurnāls publicēja sacensību apskatus, šaha partiju analīzes, rakstus par šaha teoriju un vēsturi un šaha kompozīciju. Tas organizēja arī dažādus konkursus.
Diemžēl veselības problēmas konstanti vajāja trauslo šaha lielmeistaru, kas ik pa laikam atstāja iespaidu arī uz Tāla spēli. Aktīva smēķēšana un alkohola lietošana veselību tikai pasliktināja. Vēlākajos gados veselības problēmas saasinājās vēl vairāk, un par Tāla pēdējām dienām filmā atklāti atmiņās dalās meita Žanna.
Interesanti, ka neilgi pirms nāves, 1992. gadā Tāls vēl paspēja uzveikt tā laika jauno šaha zvaigzni Gariju Kasparovu.
Mihails Tāls miris 1992. gada 28. jūnijā slimnīcā Maskavā no iekšējo orgānu asiņošanas. Meistars apglabāts Jaunajos Ebreju kapos Šmerlī, Rīgā.
Kopumā jaunā režisora debijas filma veidota poētiskā stilā, iespējams, citējot Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu – gandrīz visas 60 filmas minūtes ir metaforu un alegoriju pilnas, ko paspilgtina Tāla iemīļoto skaņražu Rahmaņinova un Baha mūzika.
Jāpiebilst, ka 2001. gadā Vērmanes dārzā tika atklāts piemineklis izcilajam šahistam, kas iedvesmo vietējos parka šaha entuziastus vēl šodien.
Filmas "Laiks, kura nav. Mihails Tāls" reklāmas rullītis.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".