Filmas veidotāju ieskatā Frumins jo īpaši varētu sniegt ieguldījumu Latvijas kino un teātra nozares attīstībā, jauno kino profesionāļu izglītībā, veicināt Latvijas kino un teātra nozares konkurētspēju un Latvijas kultūras un talantu starptautisko atpazīstamību.

"Piešķirt Fruminam Latvijas pilsonību nav tikai kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) iniciatīva un tas nav tikai par īpašiem nopelniem, strādājot pie filmas "Dvēseļu putenis". Tā ir Frumina patiesa griba,"

uzsvēra Praņevska.

Viņa pavēstīja, ka Frumins ir dzimis Rīgā, kas tolaik bija Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Savas profesionālās gaitas viņš sāka Rīgas Kinostudijā. Frumins emigrēja no Padomju Savienības 1978. gadā pēc tam, kad tika cenzēta un aizliegta viņa trešā filma "Jaunības kļūdas".

Pēc emigrācijas uz ASV daudzus gadus viņš ir mācījis studentus kino režijā, tajā skaitā kā asociētais profesors Ņujorkas Universitātē, un pats profesionāli turpinājis darboties šajā profesijā.

"Kā Latvijas patriots, kurš vienmēr ticējis Latvijai kā neatkarīgai un demokrātiskai valstij, viņš visu šo laiku ir uzturējis ciešas saites ar kino kolēģiem un kino studentiem Latvijā, regulāri braucis uz Latviju strādāt kā pasniedzējs vai strādāt pie jauniem kino un teātra darbiem," norādīja filmas veidotāji, piebilstot, ka Latvijas režisori Fruminam turpina lūgt padomus, sūtot savus filmu scenārijus un neapstrādāto filmu variantus.

Praņevska atzīmēja, ka Frumins vēlas veidot filmas dzimtenē un turpināt ieguldīt savu laiku un pieredzi Latvijas jauno kino profesionāļu izglītībā, tāpēc viņš paudis vēlmi kļūt par Latvijas pilsoni, lai varētu to darīt pilnvērtīgi.

Foto: Filmas "Dvēseļu putenis" aizkadri - pirmo strēlnieku bataljonu apmācība.

Jau vēstīts, ka iepriekš Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) pavēstīja, ka tiek vērtēta iespēja par īpašiem nopelniem valsts labā piešķirt Latvijas pilsonību filmas "Dvēseļu putenis" scenārija autoram Fruminam.

Jansons pavēstīja, ka pilsonības piešķiršanu Fruminam atbalsta KM un to ir rosinājis kultūras ministrs Puntulis (NA), kurš ar attiecīgu lūgumu vērsies komisijā.

Kā pastāstīja Jansons, Frumins ir dzimis Rīgā 1948. gadā, kur arī sācis kinomatogrāfista gaitas. Viņa lielākais pienesums Latvijai ir scenārista darbs pie filmas "Dvēseļu putenis", kas ļāvis pasaulē miljoniem cilvēku uzzināt par Latvijas vēsturi, uzsvēra politiķis.

1978. gadā Frumins emigrējis uz ASV, kur sniedzis rekomendācijas, lai vairāki Latvijas iedzīvotāji varētu stažēties vai izglītoties augsta līmeņa filmu jomas izglītības iestādē, norādīja deputāts. Viņš arī minēja pilsonības pretendenta 2016.gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto izrādi "Provinces anekdotes".