Respektīvi – konservatīvajam latvietim šis dziesmu šovs pilnīgi noteikti un nepārprotami šķiet tikai un vienīgi geju tusiņš. Bet... Tad kāpēc tu to skaties, ko? Kāpēc tu klausies Eirovīzijas dziesmas? Un ko mums sūtīt uzstāties uz šo konkursu? Ivo Fominu ar "Dziesmu par laimi"? Tas nu gan toreiz bija iespaidīgi – parādījām tiem Eiropas izvirtuļiem kārtīgu trīs akordu liepājroku!

Jā, protams, Eirovīzija ir kaut kāds netiklību perēklis, mēs to nemaz neskatāmies, BET – Latviju pasākumā drīkst pārstāvēt tikai izpildītāji, kuru videoklipi atbilst mūsu vērtībām. Tomēr būtu labi, ja visi domātu, ka izpildītājs ir homoseksuāls, jo tad mēs varētu saņemt vairāk balsu. 

Man piemēram, nepatīk šlāgermūzika. Man nav ienācis prātā mērķtiecīgi skatīties Latvijas Šlāgeraptauju un komentēt visu, kas tajā šķiet nepieņemams. Man negaršo Briseles kāposti, tāpēc tos neēdu. Lai situācija būtu identiska kā konservatīvo līdzpilsoņu Eirovīzijas dziesmas komentēšana, man būtu jāsēž grupas "Klaidonis" koncerta pirmajā rindā, ņukājot iekšā Briseles kāpostus, un jākliedz, ka man nepatīk.

Nepārprotiet, ir tikai normāli un apsveicami pateikt, ka tev nepatīk kaut kas, ko esi redzējis. Vienalga – nejauši vai mērķtiecīgi. Bet pavisam cita lieta ir sašust tik ļoti, ka sociālajos tīklos ieraksti: "Samanta Tīna un Latvijas Televīzija IESPĻAUJ dvēselē Latvijas sabiedrībai un latviešu tautas gadsimtos koptajām tradicionālajām vērtībām!", kā to paveica mūziķis Kaspars Pudniks.

Tiem, kas nezina – Kaspars ir populārs mūziķis, kurš plašu atpazīstamību visā valstī izpelnījās ar nevienu dziesmu. 

Kaspara viedoklim pievienojās arī vienas no kvalitatīvākajām pašmāju grupām – "Dāmu pops" – dalībniece Maija Lūsēna. Viņa savā facebook profilā bija ierakstījusi: 

"Es atbalstu Kaspara viedokli, un pievienojos tam! Kāpēc? Tāpēc, ka Latvija nav balsojusi par šo dziesmu, tātad, tāda dziesma nekādā gadījumā nevar pārstāvēt Latvijas valsti!

Otrkārt, dziesmas piedāvātais videoklips ir ļoti tendenciozs vērtībām, kuras ir svešas latviešu dzīves dziņai...

Treškārt, dziesmas vēstījums par stiprām sievietēm ir apšaubāms ar to, ko redzam klipā, jo Latvijas stiprās sievietes nav tīnītes, kas savā starpā bučojas, bet gan Latvijas stiprās sievietes ir mātes saviem bērniem! Tāpat Latvijas valsts atrodas Baltijas jūras krastā! Latvijas valsts ir skaista ar savām upēm, ezeriem, mežiem! ...nevis ar betonētu mašīnstāvvietu plačiem!!!

Tātad klipā ir atspoguļota nepatiesība, un nodokļu maksātājiem šāda nepatiesība nav jāuztur!"

Nu, vārdsakot, droši vien uz Eirovīziju vajadzētu sūtīt to pašu “Dāmu popu” ar kādu dziesmu par nepiepildītu mīlestību un ciešanām, kuras klipā dāmas raudātu dzintara jūras krastā.

Vēl tikai atlika pateikt, ka Samantas dziesma ir angļu valodā un angļu valoda nav latviešu valoda.

Es, protams, ļoti atvainojos, bet Intars Busulis Latviju Eirovīzijā pārstāvēja ar dziesmu krievu valodā. Latviju pārstāvēja arī brazīliete Laura Rizoto un vācietis Jorens. Nemaz nerunājot par "Pirates of the Sea" priekšnesumu, kurā Latviju pārstāvēja uzkrāsojies itālis. Un nevienam nebija pretenziju, kaut arī nedaudz ievemju sev mutē ikreiz, kad atceros par dziesmu "Wolves of the Sea".

Eirovīzija ir dziesmu konkurss. Mūziķiem tajā jācenšas startēt pēc iespējas labāk un kvalitatīvāk. Tie nav Dziesmu svētki vai latviešu tautas deju turnīrs. Piedalīšanās mērķis nav stiprināt latviskās vērtības un Maijas Lūsēnas "dzīves dziņu". Mērķis ir uzvarēt. Mūzika un politkorektums nav savienojami. Mūzikā atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem. 

Nīdēji nīdīs, veiksmi Samantai.