Krematorija daļēji aizņem Drnovas gaisa spēku pazemes bunkuru, kas tika uzcelts Prāgas aizstāvēšanai Aukstā kara laikā. Lai arī galvenais bāzes bunkurs ir pārveidots par militāro muzeju, “Petr Hájek Architekti” rekonstruēja vienu no mazajiem dienesta bunkuriem un pievienoja tam spoguļu fasādi kā mājienu ēkas iepriekšējai kamuflāžas dabai.

Eksterjera elementi, piemēram, apstādījumi un celiņi, palikuši sākotnējā stāvoklī. Kā sacījis arhitektu biroja dibinātājs Petrs Hajeks – “no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka visa teritorija ir neskarta”.

Lai arī lielākā daļa bunkura platības atrodas zem zemes, tam bija virsēja galvenā betona fasāde, kuru “Petr Hájek Architekti” pārklāja ar smalkiem sešstūrainiem spoguļiem, lai izveidotu atstarojošu sienu, kuras augstums pārsniedz 6 metrus, bet garums 11 metrus.

Līdzās struktūras spoguļefekta sinerģijai ar apkārtējo dabu, kas atsaucas uz militāro maskēšanos, arhitektu studija tai pievieno papildus simbolisku nozīmi un raksturo kā mistisku logu, kas atspoguļo atmiņas.

“Vērotājs uztver neskaitāmas realitātes,” sacījis Hajeks. “Ņemot vērā ierobežoto gaismas ātrumu, atspulgs spogulī rāda pagātni. Apmeklētājs, kurš tuvojas krematorijai, uztvers pastāvīgi mainīgo bijušo pasaules stāvokli.

Neviens nedzīvo mūžīgi, nedz apmeklētājs, nedz viņa četrkājainais draugs,”

viņš skaidro.

Durvis spoguļu sienā tika izveidotas aizgājušo mājdzīvnieku atvešanai, savukārt galvenā ieeja ir iebūvēta atbalsta sānu sienā. Tā ved uz biroju un uzņemšanas zonu līdzās nelielai atvadu telpai. Pārējo bunkura daļu aizņem kremācijas zona.

Visas oriģinālās struktūras, kuras bija iespējams paturēt tika saglabātas. “Petr Hájek Architekti” mērķis bija pēc iespējas saglabāt bunkura autentisko stāvokli un veikt tikai minimālas pārmaiņas. Ārpusē tika uzstādīta tikai spoguļefekta fasāde, savukārt interjerā dažas jaunas sienas, lai izveidotu biroju, labierīcības un priekštelpu.