Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Nogalinātā Pāvela Rebenoka draugs Mārtiņš Krieķis par slepkavības versijām, mantojumu un māju, kas netiek tirgota

Nogalinātā Pāvela Rebenoka draugs Mārtiņš Krieķis par slepkavības versijām, mantojumu un māju, kas netiek tirgota Foto: Jānis Škapars/TVNET, Zane Bitere/LETA / TVNET kolāža

Dienā, kad sākās astronomiskais pavasaris, Pokrova kapos pulcējās nogalinātā advokāta Pāvela Rebenoka draugi un domubiedri. Kopš zvērīgās slepkavības aizritējis pusgads. Jau vēlāk zvērinātu advokātu birojā "Rebenoks un Vilders" TVNET Grupas tiešsaistes žurnāls Klik tiekas ar Pāvela draugu, kolēģi, juristu Mārtiņu Krieķi, kas paralēli izmeklēšanai, ko veic Valsts policija, arī pats mēģina šķetināt liktenīgās nakts notikumus. Tāpat skaidrojām, kā sadalīts mantojums un dzīves laikā uzkrātās bagātības, kāds būs kapa piemineklis un kas to uzstādīs, un kā ar dēla traģisko zaudējumu sadzīvo vecāki.

Klik: Jūs ar Pāvelu Rebenoku bijāt kursabiedri, biznesa partneri un draugi. Kad pērnā gada 20. septembra naktī Pāvels tika nežēlīgi noslepkavots privātmājā Langstiņos, jūs informējat sabiedrību par policijas izmeklēšanas darbībām, asi kritizējot nepadarīto, un pat sniedzāt ieteikumus, ko un kā vajadzētu darīt, lai šis baisais noziegums tiktu atklāts. Jūsu dzīvi var sadalīt laika nogrieznī pirms un pēc Pāvela nogalināšanas.

Mārtiņš Krieķis: Jā, tā ir. Kā jūs pareizi teicāt, ir laiks pirms un laiks pēc šīs traģēdijas. Mana ģimene un Pāvela tuvākie draugi katru mēnesi 20. datumā braucam uz kapiem, noliekam puķes un to visu atceramies. Mēs nesarunājam, cikos pulcēsimies, bet reizēm sanāk, ka nejauši satiekamies pie Pāvela kapa. Kāds aizbrauc no rīta, kāds pusdienlaikā. Pēdējo reizi norunātā laikā visi tikāmies, kad pēc Pāvela bērēm bija pagājušas 40 dienas.

Ar Pāvelu draudzējos no studiju gadiem. Laba sinerģija izveidojās arī profesionālajā jomā. Mums bija ļaunā un labā sadalījums - ja Pāvels bija solīds, kārtīgs un pieklājīgs, tad es varēju pateikt to, ko domāju. Mēs bijām triumvirāts – Mārtiņš Krieķis, Jānis Vilders un Pāvels Rebenoks. Kā Pāvels mūs sauca - трехголовый дракон (tulkojumā no krievu valodas trīsgalvu pūķis - red. piez.). Tagad viena galva ir nocirsta.

Šodien aprit pusgads, kopš Pāvela vairs nav, bet viņa biroja kabinetā joprojām viss ir tāpat kā tad, kad viņš te saimniekoja. Tagad Pāvels ar stingru un labsirdīgu skatienu raugās no fotoattēla, kas novietots pie sienas, iepretim viņa darba galdam. Vai mūsu sarunas laikā fonā skan Pāvela mīļākā mūzika?

Nē, šoreiz neskan mūzika, ar kuru mums asociējās Pāvels. Žanete (Mārtiņa dzīvesbiedre Žanete Eihmane - red. piez.) šīs dienas noskaņojumam ir uzlikusi Bēthovenu.

Pusgads ir pusapaļš skaitlis šim notikumam, bet mēs negribam koncentrēties uz negatīvo notikumu, jo tas rada bēdīgas emocijas. Kad mēs, draugi, satiekamies, atceramies pozitīvos mirkļus, ko piedzīvojām kopā ar viņu. Nav neviena cilvēka, kas būtu personiski komunicējis ar Pāvelu un par viņu būtu pateicis kādu sliktu vārdu, izņemot Bordānu (tieslietu ministrs Jānis Bordāns - red. piez.).

Jūs atlīdzībā par Rebenoka slepkavības un pasūtītāju notveršanu bijāt izsludinājis 40 000 eiro atlīdzību. Vai izdevās kaut ko noskaidrot un izmaksāt atlīdzību?

Uz augšu