Pusgads pēc Rebenoka slepkavības: kā ar zaudējumu sadzīvo viņa tuvākais draugs?

"Viņš [Ingus] nav ticis tam pāri. Tikko pēc traģēdijas turējāmies kopā, jo psiholoģiski tas bija šausmīgs trieciens. Ingus pirmās četras nedēļas dzīvoja manā ģimenē, jo nespēja pēc visa notikušā viens atgriezties mājā. Tagad viņš ir pārcēlies uz dzīvokli un nekad vairs nevēlas atgriezties uz dzīvi privātmājā. Mēs, draugi, joprojām esam viņam līdzās un, cik vien iespējams, cenšamies par viņu rūpēties," intervijā atklāj Krieķis.

"Pa dienu, kamēr Ingus ir aizņemts ar darbiem savā veterinārajā klīnikā, viss ir kārtībā, bet vakara stundās un brīvdienās ir trakāk, jo ir gūti aizpildīt tukšumu un tikt pāri zaudējumam. Lai ko arī mēs darītu, momentā atmiņās ir Pāvels."

"Tāpēc, ka darbā, biznesā un brīvajā laikā bijām kopā. Pēc visa notikušā var arī aizbraukt “širmis”. Esmu dzirdējis, lai atgrieztos normālā dzīvē, ir jāpaiet 18 mēnešiem. Ar dzīvesbiedri Žaneti mēs viens otru atbalstām, un visu šo laiku mūsu vislielākie palīgi, kas neļauj sabrukt, ir zirgi un suņi," uzsver Krieķis.

Pilnu interviju ar Mārtiņu Krieķi par slepkavības versijām, mantojumu un māju, kas netiek tirgota, - lasi šeit!