Kā informē Latvijas Kultūras ministrijas pārstāve Edīte Matuseviča, saskaņā ar jauno regulējumu nākamajā plānošanas periodā individuāli kino festivāli, kas nav starptautisku sadarbības tīklu biedri, nevarēs pretendēt uz atbalstu programmā "Radošā Eiropa". Finansējums būs pieejams tikai festivālu sadarbības iniciatīvām. EK to pamato ar centieniem veicināt starptautisku sadarbību, kā arī to, ka individuāli kinofestivāli būtu jāuztur valstiskā mērogā.

Kā savā vēstulē norāda deviņu valstu ministri, jaunais finansēšanas mehānisms, kas paredz Eiropas kinofestivālu sadarbības institucionalizāciju, filmu festivālu norisei radīs papildu administratīvo slogu un papildu izmaksas, kas attiecīgi ietekmēs gan projektu pieteikumu, gan izvērtēšanas kvalitāti. Tāpat nav skaidrs, kā paredzēts uzraudzīt un nodrošināt vienlīdzīgu finansējuma sadali starp viena kinofestivālu sadarbības tīkla dalībniekiem.

Ministri savā vēstulē aicina EK nesteigties ar jaunas programmas "Radošā Eiropa" finansēšanas shēmas apstiprināšanu, saglabāt esošo atbalstu individuāliem kinofestivāliem, kā arī sākt ar pilotprojektu, lai saprastu, vai jaunie finansēšanas noteikumi darbojas un sasniedz izvirzītos mērķus. Līdzīgu nostāju paudušas arī Īrija, Francija, Nīderlande un Austrija.

Skaidrojot Latvijas nostāju, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsvēra, ka kino festivāli jau pēc savas būtības ir ļoti starptautiski, un to būtiskākā funkcija ir Eiropas filmu izplatīšana, nevis savstarpēja sadarbība, tāpēc nepieciešams saglabāt individuālo atbalstu festivāliem pamatfunkciju veikšanai un Eiropas filmu popularizēšanai, paralēli saglabājot arī festivālu sadarbības projektu atbalstu tiem, kas vēlas to izmantot.