Viņš ir autors vairākiem Latvijas pagastu un atpazīstamu organizāciju ģerboņiem, un nu jau vairāk nekā 30 dzimtas vērsušās tieši pie Edgara, lai izveidotu savas dzimtas ģerboni. Intervijā, kas tapusi speciāli TVNET, sadarbībā ar projektu “Bibliotēka”, Edgars Sims stāsta par darbu ar ģimenēm, kas izdarīts pirms izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” veidošanas un licis pamatu tā radīšanai.

Ar kādu motivāciju dzimtas parasti nokļūst pie jums?

Lielākoties tās ir dzimtas, kuras apzinājušās savas saknes, savu lomu sabiedrības un valsts veidošanas procesā, līdz nonākušas līdz vēlmei pēc sevis atstāt kaut ko paliekošu par sevi, savu dzimtu, savām vērtībām. Kaut ko unikālu, ar ko esošie un nākamie dzimtas pārstāvji vairākās paaudzēs, tātad cauri gadsimtiem, varētu identificēties. Ir pierasts domāt, ka dzimtas, kas izvēlas veidot ģerboni ir skaitliski lielas, ar dziļi izpētītiem dzimtas kokiem, bet ne vienmēr tas tā ir un ne vienmēr tas ir nepieciešams. Jēgpilnu ģerboni iespējams izveidot arī tikko nodibinātai ģimenei.

Kāda ir jūsu paša motivācija veidot ģerboņus dzimtām?

Es teiktu, ka tā ir misijas apziņa – veidojot ģerboni, kopā ar dzimtas pārstāvjiem veidot mūsdienu Latvijas dzimtu vēsturi, kas līdzīgi kā dzimtu ģerboņi pārdzīvo paaudzes, pārdzīvos mūs visus. Šī apziņa, protams, uzliek lielu atbildību, bet ģerboņa izstrādes gaitā gan motivē, gan iedvesmo.

Ko iekļauj dzimtas ģerboņa izveides process?

Viss sākas ar satikšanos. Dzimta, kuru interesē sava ģerboņa izveide, sazinās ar mākslinieku un sarunā tikšanos. Satiekoties ir svarīgi māksliniekam izstāstīt gan dzimtas vēsturi, gan arī vēlmes – ko ļoti vēlētos, vai tieši otrādi – ko ļoti nevēlētos redzēt ģerbonī. Māksliniekam šajā  brīdī ar visām maņām jāuztver šī informācija, ieskaitot to, kas netiek formulēta vārdos. Vēl viens mākslinieka uzdevums jau pašā sākumā, pirms ķerties pie praktiskās ģerboņa izveides, ir pastāstīt par heraldikas pamatprincipiem – kas ir, un kas nav pieļaujams heraldikā. Nākamajā etapā ciešā sadarbībā ar dzimtas pārstāvjiem tiek izstrādāta ģerboņa skice. Kad tā ir gatava, to iesniedz Valsts heraldikas komisijai, ko veido pieredzējuši eksperti. Šajā brīdī notiek pirmreizēja ģerboņa kvalitātes izvērtēšana un  komisija norāda uz labojumiem, ja tādi nepieciešami. Pēc tam atliek pēdējie darbi pie ģerboņa vizuālās izstrādes un, kad tie  pabeigti, mākslinieks kopā ar dzimtas pārstāvjiem sagatavo ģerboņa mapes, kuras nu jau gatavā stadijā iesniedz Valsts heraldikas komisijai un Kultūras ministrijai – parakstīšanai. Pēc parakstīšanas ģerbonis tiek publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Visa darba rezultāts ir divas ģerboņa mapes, no kurām viena nonāk valsts glabāšanā, bet otra tiek izsniegta dzimtai. Ģerboņa izstrāde nav ātrs, taču ļoti aizraujošs un iedvesmojošs process.

Kas notiek tālāk ar ģerboni, kas atrodas mapē, ko saņem dzimta? Kāds pielietojums tam var būt?

Tā ir katras dzimtas izvēle, ko tā dara ar šo ģerboni, taču ģerbonis kļūst dzīvs, kad tas tiek lietots ikdienā, tādēļ svarīgi to saprātīgi iestrādāt sev visapkārt.. Gribētos minēt dažus piemērus, kad dzimtas veiksmīgi atrod pielietojumu savam dzimtas ģerbonim. Piemēram, iestrādājot ģerboni uz savas privātmājas fasādes – metālā, stiklā vai kādā citā materiālā. Elegants veids kā apkārtējiem atgādināt, kas dzīvo konkrētajā mājā, ir mastā izkārt karogu ar dzimtas ģerboni. Mājai, kurai ir iespējami šādi risinājumi, var ģerboni attēlot arī kādā loga vitrāžā vai iegrebt kokā, piemēram, uz galvenajām ieejas durvīm. Tāpat, dzimtas var izgatavot arī nozīmītes ar savas dzimtas ģerboni, izšūt ģerboni uz žaketes kabatas, lakatiem, krekliem. Visbeidzot, var izgatavot personīgās vizītkartes ar ģerboni uz tām vai iestrādāt ģerboni ekslibros, kurus ielīmēt savas dzimtas bibliotēkas grāmatās. Paveras ļoti plašs un interesants ģerboņa pielietojums.

Kādā secībā notiek ģerboņa mākslinieciskā izveide?

Pati svarīgākā ģerboņa sastāvdaļa ir vairogs – tas ir autonoms ģerboņa elements, kas var tikt pilnvērtīgi saukts par ģerboni arī bez visa pārējā, kas parasti ieskauj vairogu. Tādēļ būtiski kā pirmo izstrādāt tieši to. Šajā brīdī jau nepieciešams zināt iespējamos simbolus, kurus varētu attēlot ģerbonī – to priekšā pasaka dzimtas vērtības. Visbiežāk tas ir kaut kas, kas saistās ar dzimtas uzvārdu, vietu, no kurienes dzimta nākusi, svarīgu īpašību kopumu un dziļākām vērtībām, piemēram, uzticība, mīlestība, patriotisms. Tālāk notiek darbs pie pārējo simbolu attēlojuma. Heraldikā ir stingri noteiktas robežas, ko un kā attēlot, tāpēc jāprot dzimtas vēlmes pārtulkot heraldiskajā valodā.

Jūs esat izveidojis aptuveni trešo daļu no visiem mūsdienu Latvijas dzimtu ģerboņiem, Jums noteikti ir savi novērojumi par to, kādus simbolus dzimtas visbiežāk izvēlas iekļaut ģerbonī un kā līdz šādai izvēlei nonāk.

Ne tikai dzimtām, bet arī pašvaldībām un citām iestādēm Latvijā ir samērā raksturīgi izvēlēties ļoti iemīļotus, taču plaši izplatītus simbolus – ozolu, sauli, upi, uc. Nenoliedzami šie ir skaisti un spēcīgi simboli, taču gadu gaitā tie attēloti ļoti daudz, līdz ar to mans ieteikums allaž ir padomāt mazliet citos virzienos. Protams, ja dzimtas uzvārds ir Ozoliņš, Saulītis vai Upītis, no šiem simboliem būs grūti izvairīties, taču jebkuru simbolu vienmēr var interesanti apspēlēt, attēlot neierastā veidā. Heraldikā oriģinalitātei ir ļoti svarīga loma – ģerbonim nevajadzētu būt līdzīgam kādam citam ģerbonim.

Cik liela ir jūsu kā heraldikas speciālista un ģerboņa veidotāja loma un ietekme šajā izvēlē?

Ģerboņa izveide ir mākslinieka un dzimtas sadarbības rezultātā radīts, dzimtu identificējošs heraldisks attēls. Mākslinieka skatījumam, protams, šajā procesā ir liela nozīme. Pieredzējis heraldiskais mākslinieks spēs gan uztvert dzimtas vēlmes un pareizi pārtulkot tās heraldiskajā valodā, gan arī izveidot ģerboni, kas veiksmīgi iekļausies mūsdienu Latvijas heraldiskajā tradīcijā, bagātinot un papildinot to, vienlaikus neveidojot disonansi ar to, kas pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas jau radīts.

Kāpēc cilvēkiem, kuri mantos šos mūsdienās izveidotos dzimtu ģerboņus, būtu jāzina, kas viņu senčiem pirms vairākām paaudzēm bijis svarīgs?

Savas saknes, savas dzimtas vēsturi svarīgi apzināt, lai saprastu sevi, lai sajustu sevi kā daļu no kaut kā lielāka. Svarīgi sajust šo turpināšanos – ka mūsu dzīve nebeidzas tikai mūsu fiziskās dzīves ietvaros, caur mums dzīvo mūsu vecāki, caur viņiem – viņu vecāki, bet caur mūsu bērniem turpināsim dzīvot mēs paši. Mēs nekad neesam vieni šajā ritējumā. Tā ir fantastiska sajūta - apzināties šo asinsrites stīgu, bet līdz vēlmei šo stīgu sajust var nonākt tikai katrs pats.

Kā jums šķiet, kāpēc saka, ka ģimene ir vērtība?

Ģimene ir miniatūrs sabiedrības modelis. Un ļoti svarīgi, lai ģimenes ir stipras, jo, ja valstī nav stipru ģimeņu, arī valsts ilgtermiņā nevar būt stipra.

Caur ģimeni, caur savu turpinājumu mēs iegūstam mūžīgu dzīvi. Līdzīgi kā ar labajiem darbiem, kuru nospiedumi paliks vēl ilgi pēc mums.

Video: Edgars Sims.