1993. gadā tika dots starts tā dēvētajam Oslo procesam - slepenām sarunām starp Palestīnas atbrīvošanas organizāciju un Izraēlu. Jaunais ASV izklaides industrijas milža HBO filma "Oslo" ļauj mums ielūkoties nu jau gandrīz 30 gadus senos notikumos, kuros aci pret aci tikās divas šķietami nesamierināmas puses. Nekas diemžēl nav beidzies arī 2021. gadā un raķetes virs Izraēlas debesīm lido vēl aizvien.
Tu esi mans pirmais ebrejs (4)
Jāatgādina, ka 1993. gada Oslo vienošanās oficiāli sāka uz autonomiju balstītu miera procesu un noveda pie palestīniešu pašpārvaldes nodibināšanas, kurai būtu jāpārvalda daļa okupētā Jordānas upes rietumkrasta un Gazas josla. Tika parakstīti divi līgumi - 1993. un 1995. gadā. Oslo procesa ietvaros palestīnieši atzina Izraēlas valsti, bet Izraēla atzina Palestīnas atbrīvošanas organizāciju par palestīniešu tautas pārstāvi un partneri miera sarunās. Tika izveidota Palestīniešu pašpārvalde Jordānas upes Rietumkrastā un Gazas sektorā, abām pusēm vienojoties meklēt risinājumus vairākiem strīdīgiem jautājumiem. Piemēram, Izraēlas un Palestīnas robežām, ebreju kolonistu apmetnēm un Jeruzālemes statusu.
Jaunā filma ir prestižās teātra balvas "Tony" ieguvuša darba adaptācija. Galvenajās lomās iejutusies aktrise Ruta Vilsone (Ruth Wilson), kas pazīstama arī no seriāla "Tumšās matērijas" (His Dark Materials) - viņa atveido Norvēģijas diplomāti Monu Jūlu.
Filmā redzams arī "Emmy" balvai nominētais aktieris Endrjū Skots (Andrew Scott) kā Monas vīrs un sociologs Terje Rods Larsens. Abiem bija izšķiroša loma šajās sarunās. Lentē filmējušies arī tādi aktieri kā Salims Davs, kas atveido Palestīnas atbrīvošanas organizācijas finanšu ministru, Džefs Vilbušs, Dovs Glikmans un daudzi citi.
"Oslo process sākās ar cerību, kas tiks izveidots dialogs starp palestīniešiem un Izraēlu. Ja tas neizdosies, daudzu dzīves tiks izpostītas,"
filmas reklāmas rullītī saka Rutas Vilsones atveidotā varone.
Filmas "Oslo" reklāmas rullītis:
Filmas pamatā rakstnieka Dž. T. Rodžersa (J.T. Rogers) darbs, kas pirmo reizi uzvests Brodvejā 2016. gadā. Rodžerss arī pats līdzdarbojies lentes tapšanā, būdams projekta līdzproducents. Darbu režisējis vēl viens "Tonija" balvas ieguvējs - amerikāņu teātra režisors Bārtlets Šers ("Klusā okeāna dienvidi").
"Es vēlējos pie galda nosēdināt divus nesamierināmus ienaidniekus, un vērot, kā katrs no viņiem mainās," kādā intervijā teicis Rodžerss.
Video: Intervija ar Dž. T. Rodžersu par izrādi "Oslo" (angļu val.).
Interesanti, ka arī filmas reklāmas rullītī ir redzama epizode, kurā palestīniešu pārstāvis atzīst, ka pirmo reizi sveicina klātienē ebreju.
"Tu esi mans pirmais ebrejs," saka palestīniešu delegācijas pārstāvis Hasans Asfūrs.
Rodžerss arī atklāj, ka interese par šo vēsturisko notikumu, kuru viņš, būdams amerikānis, bija dzirdējis ziņās kā ASV prezidenta Bila Klintona komandas sasniegumu, radās jau laikā, kad viņš iestudēja savu iepriekšējo izrādi "Blood and Gifts". Tas bija stāsts par padomju spiegiem un Afganistānas karu un kā viens no konsultantiem izrādes tapšanā tika piesaistīts jau minētais Terje Rods Larsens - "Oslo" sarunu viena no svarīgākajām figūrām. Rodžerss iztaujājis Larsenu un viņš negribīgi atklāja savu un Oslo pilsētas lomu šajās sarunās. Tā radās ideja par izrādi - intelektuālo trilleri "Oslo".
Kā ziņots, kopš pirmdienas palestīniešu kaujinieki no Gazas joslas veic masīvu Izraēlas apšaudi ar raķetēm, uz ko Izraēla reaģējusi ar gaisa uzlidojumiem un artilērijas uguni, kas vērsta pret objektiem, kuri saistīti ar radikālo islāmistu grupējumu "Hamas" un citiem palestīniešu kaujinieku grupējumiem. Līdz šim palestīnieši uz Izraēlu raidījuši jau vairāk nekā 2300 raķešu, nogalinot desmit cilvēkus, tostarp kādu bērnu un vienu karavīru, bet vairāk nekā 560 izraēlieši guvuši ievainojumus. Savukārt Izraēlas uzlidojumos un artilērijas apšaudēs Gazas joslā nogalināti vismaz 139 cilvēki, tostarp 39 bērni. Aptuveni 950 cilvēki guvuši ievainojumus.
Filma par vienu no šā konflikta lappusēm no 30. maija pieejama jau visiem interesentiem.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".