Viņa pavēstīja, ka pirmoreiz tik plaša latviešu mākslas klasiķa Rozentāla izstāde, sekojot Igaunijas Mākslas muzeja uzaicinājumam, notiek ārpus Latvijas. Igaunijas Mākslas muzeja ģenerāldirektore Sirje Helme norādīja, ka Rozentāls bija gan nacionālas, gan starptautiskas nozīmes mākslinieks, kura ieguldījums Latvijas mākslas modernizācijā bija izšķirošs.

"Igaunijas un Latvijas mākslas vēsture ir attīstījusies līdzīgi. Zināšanas par Latvijas kultūras attīstību 19. gadsimta un 20. gadsimtā var mums palīdzēt labāk saprast pašiem savu kultūrtelpu. Šī vērienīgā izstāde ne tikai iepazīstinās igauņus ar lielisku kaimiņvalsts mākslinieku, bet sniegs mums arī plašāku perspektīvu, kādā skatīties uz lielo pārmaiņu laikmetiem," atzina Helme.

Sujunšalijeva atzīmēja, ka Latvijas kultūras dzīvē 2016. gads, kad gleznotāja 150. dzimšanas diena bija iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā, tika pasludināts par Rozentāla gadu. Rīgā par galveno notikumu tā programmā kļuva LNMM sarīkotā retrospektīvā izstāde.

Tallinā kopā ar igauņu kolēģiem Kumu mākslas muzeja Lielajai zālei ir radīta jauna šīs retrospekcijas versija. Izstādē eksponētie 139 mākslas darbi piedāvā daudzveidīgu pārskatu par Rozentāla radošo darbību. Līdzās bagātīgi reprezentētajai LNMM kolekcijai, kas aptver visus daiļrades posmus, izlasi papildina darbi no Zuzānu kolekcijas, Belēviču ģimenes un Andra Kļaviņa privātkolekcijām, eksponāti no Tukuma un Liepājas muzejiem, ieskats Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, kā arī Rozentāla dzimtas pārstāvju fotogrāfiju krājumos.

LNMM pārstāve skaidroja, divas galvenās ekspozīcijas atslēgas - diplomdarbs "No baznīcas" un lielā "Arkādija" - iezīmē Rozentāla māksliniecisko meklējumu diapazonu - no nacionālā reālisma līdz simbolisma vīzijai par mītisku laimes zemi. Izstādē laikabiedru portreti, figurālas ainas un ainavas mijas ar simbolistiskiem, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem, ko caurvij iecienīto motīvu un tēlu variācijas. Akcentēta arī somu dziedātājas Ellijas Forseles - Rozentāla sievietes ideāla, sievas un daudzu mākslas darbu modeļa - klātbūtne. Atsevišķu izstādes sadaļu veido "fotoalbums", kas iepazīstina ar gleznotāja, kā arī latviešu un vācbaltu fotogrāfu "gaismas bildēm", kas rāda Rozentāla fotogrāfisko praksi, laikmeta ainas un citu autoru uzņemtos ģimenes portretējumus.

Foto: Kumu mākslas muzejā Tallinā atvērta izstāde "Janis Rozentāls. Dzīves deja".