Kādēļ par to vispār tiek runāts? Pirmkārt, tā ir iespēja papildināt hrestomātiskās zināšanas. Tomēr tam visam ir arī vēl kāda pievienotā vērtība. Mūsdienu psihoterapijas mērķis ir veicināt aizvien lielāku pašrefleksiju un apzinātību. Un mūzika var kļūt par vēl vienu veidu, kādā tiek gūts lielāks briedums.

Diskutējot par mūziku un tās daudzveidību, nereti notiek mēģinājumi saprast, kas tad ir laba vai ģeniāla mūzika. Uzdodot šādus jautājumus, iespējams, patiesībā ir vēlme nedaudz pietuvoties tam, kas tiek uzskatīts par ģeniālu, vai iegūt kaut mazu daļu šīs ģenialitātes arī "savā īpašumā". Nereti aizdomājamies par to, vai vispār pastāv tāds ģenialitātes gēns.

Kas tad ir laba, ģeniāla mūzika? Tā ir mūzika, kas piesaista pietiekami daudz cilvēku uzmanības, kā papildu faktoru minot cilvēkus no dažādām sociālajām grupām. Par ģeniālu mūziku var tikt uzskatīta arī tāda, kur neviens nevar īsti saprast, kas ir tās maģija, bet, to klausoties, piemēram, visi raud. Maģijas moments var tikt skaidrots ar harismu. Laba mūzika būs vienkārša, jo nav nepieciešams sarežģīt ģeniālo. Populārā mūzika var tikt definēta kā vienkārša, savukārt klasiskā mūzika savā būtībā kā sarežģīta.