Kāda bija jūsu personīgā motivācija piedalīties šajā projektā?

Vairākus gadu desmitus darbojoties Valsts heraldikas komisijā, satiekoties ar dzimtu pārstāvjiem, kas nākuši pamatot savā ģerbonī iekļauto simbolu izvēli un kompozīciju, esmu dzirdējusi ļoti interesantus, dziļā vēsturē sakņotus, bet ļoti fragmentētus stāstus. Ja fragments ir tik aizraujošs, cik gan interesanta varētu būt pilnā stāsta versija! Un visi šie stāsti patiešām arī ir ļoti, ļoti interesanti, es pat teiktu – aizraujoši.

Man šķita, ka ļoti svarīgi mūsu sabiedrībai, tai skaitā arī interesentiem aiz Latvijas robežām, ir atklāt stāstus, kuri ļauj ieraudzīt dzimtas no iekšpuses – daudzu paaudžu perspektīvā un arī ne tik tālā pagātnē. Mani ļoti iedvesmo sarunas, cilvēku uzticēšanās, kas ir viena no spēcīgākajām piedzīvotajām sajūtām šī izdevuma tapšanas gaitā un caurvij to. Protams tā ir arī vislielākā atbildība – dzirdēto un reizēm tikai nojausto, noformulēt vārdos un iekļaut grāmatā.

Viens izdevums, divi sējumi, daudz ģerboņu, iepriekš Latvijas vēsturē neapskatīta tēma – izklausās pēc vērienīga komandas darba.

Man vispār patīk apjomīgi projekti. Tādi projekti, kuros var iedziļināties, kuros ir daudz darāmā, kuru laikā daudz var uzzināt. Turklāt šis projekts bija īpašs arī ar to, ka, to sākot, es nezināju, ar ko tas beigsies. Pavisam godīgi – uzrunājot dzimtu ģerboņu īpašniekus un aicinot viņus atklāt savu dzimtu stāstus, es nezināju, kāda būs reakcija. Tas prasa ļoti lielu drosmi – būt atklātam ne tikai par sevi personīgi, bet atklāt savas ģimenes, dzimtas vērtības, gadu desmitos un simtos piedzīvoto un pārdzīvoto. Vairāk nekā puse uzrunāto dzimtu atsaucās, un tad priekšā bija nākamais posms – uzticības iemantošana.

Kā jūs raksturotu projekta rezultātu?

Izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”, kuru veido divi sējumi, ir unikāls. Tā unikalitāte izpaužas gan saturiskajā vēstījumā, gan pasniegšanas formā.

Lūdzu, paskaidrojiet, ko jūs domājat ar unikālu vēstījumu un formu.

No vienas puses, izdevumā ir ietverts teorētisks, labākajās akadēmiskajās tradīcijās veidots zinātniskais materiāls par heraldiku, dzimtu ģerboņu vēsturi un attīstību, heraldisko terminu vārdnīca, Valsts heraldikas komisijā oficiāli apstiprināto ģerboņu attēli un apraksti gan latviešu, gan angļu valodā. Tātad zinātniski kvalitatīvs, heraldikas speciālistiem adresēts materiāls, kas pirmo reizi Latvijas vēsturē sniedz iespēju nozares profesionāļiem un interesentiem visā pasaulē iepazīties ar Latvijas dzimtu ģerboņiem. Šim nolūkam kalpo pirmā no izdevuma grāmatām: “Dzimtu ģerboņi”.

No otras puses, mums bija svarīgi šo izdevumu un tajā apkopoto zināšanu bagātību padarīt saprotamu arī nespeciālistiem. Tāpēc izdevuma otrā daļa “Dzimta un ģerbonis” ir veidota no zinātniskā stila atšķirīgā – stāstu/eseju formā un vēsta par dzimtām Latvijā, kuras ir oficiāli reģistrējušas savu dzimtas ģerboni.

Kāpēc bija nepieciešama šī otra – neakadēmiskam lasītājam paredzētā grāmata?

Labs jautājums! Sākotnēji man pašai bija jāpārliecina sevi, lai es varētu pārliecināt pārējo komandu par to, ka šī populārā – stāstnieciskā daļa ir ļoti nepieciešama. Izdevuma tapšanas un izdošanas gaitā šī pārliecība ir ne tikai nostiprinājusies, bet pieņēmusies spēkā, jo tieši caur šiem dzīvajiem stāstiem mēs esam pietuvojušies plašākai sabiedrībai ar nosacīti šaurā, tikai vien pētnieku un interesentu lokā pazīstamu tēmu.

Šīs grāmatas mērķis ir radīt sasaisti, tiltu, kas vieno heraldikas zinātni ar ģimenes un dzimtas ikdienu. Ja pirmā grāmata izglīto, klasificē un skaidro, kā veidot dzimtas ģerboni, tad otrā palīdz ieraudzīt šis tradīcijas jēgu, pamatojumu un rada izpratni par dzimtas ģerboņa praktisko lietojumu ikdienišķās ģimenes darbībās.

Ko no šīs otrās grāmatas iegūst sabiedrība?

Pie mums Latvijā vēl joprojām valda aizspriedumi, ka dzimtu ģerboņi ir tikai dzimtām, kuru dzīslās rit zilas asinis, – aristokrātiem un augstdzimušām personām. Tā tas nebūt nav.

Jau tālā senatnē arī pilsoniskajām aprindām (piemēram – amatniekiem), arī garīdzniekiem un citiem bija savs ģerbonis, jo jau tolaik bija svarīgi apliecināt savu piederību dzimtai vai profesijai. Ģerbonis ir visprecīzākais vizuālais simbols, kurš ietver un pauž gadu gaitā iegūtās vērtības, kuras uzskatām par gana svarīgām, lai tās paustu gan sabiedrībai, gan saviem pēctečiem.

Cik daudzu ģerboņu un dzimtu stāstu ietver šis izdevums?

Izdevuma pirmā grāmata ir ļoti krāsaina un krāšņa, tā ietver simts četrus Valsts heraldikas komisijā līdz šim oficiāli apstiprinātus ģerboņus, no kuriem 93 ir dzimtu ģerboņi. Otrajā grāmatā lasītājam ļauts izdzīvot 56 dzimtu likteņstāstus.

Kas no izdevuma tapšanas laikā piedzīvotā jums paliks atmiņā?

Komanda ar materiāliem strādāja vairāk nekā divus gadus. No šī laika atmiņā saglabājušās sarunas, kurās ļaudis man atklājuši savas dzīves faktus un pārdzīvojumus, par kuriem dažkārt nav ticis stāstīts pat saviem tuvākajiem. Šajā periodā kāds jaundzimušais ir papildinājis savu dzimtu, kāds aizgājis no šīs dzīves. Dzimtas stāsts ir mainījies. Dzīvē viss mainās, nekas tajā nav statisks. Grāmatas tapšanas process sabalsojas ar reālo laiku.

Varbūt vēlaties pieminēt arī kādu spilgtu momentu?

Tādi piedzīvoti vairāki, šoreiz – par vienu. Tikšanās ar bīskapu Edvardu Pavlovski Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijā. Man ir ļoti liela pietāte gan pret garīdzniecību, gan arī ļoti īpašo tikšanās vietu. Tāpēc biju nedaudz satrūkusies. Jau sakrokojoties ar bīskapu, sajutu sirsnīgumu, atvērtību un laicīgumu bīskapa teiktajā, kura centrā, protams, bija Dieva vārds. Bīskapa amata tērps – sutana – parasti rada stingru fizisku un psiholoģisku distancētību, taču tobrīd tas viss izpalika. Pavlovska kungs ar dziļu ieinteresētību un klusu smaidu sejā mani uzklausīja un tad sāka savu stāstu.

Pārsteidzošākais Pavlovska kunga stāstījumā – cik cilvēciski sabijies viņš bijis, kad saņēmis ziņu par bīskapa amata piedāvājumu. Šāda atklāsme mani samulsināja, un to pamanījām mēs abi. Manu mulsumu nomainīja gandarījums, kad saņēmu no bīskapa uzrakstītu stāstu, kurā viņš nebūt nebija kautrējies šo savas dzīves situāciju izstāstīt publiski. Spēja iemantot uzticēšanos, kas iepriekš bija šķitusi liels izaicinājums, tobrīd sildīja sirdi, pārliecināja un iedvesmoja turpmākajam darbam.

Un kā ar citiem izaicinājumiem?

Līdzīgi kā ar spilgtajiem notikumiem – visā grāmatas tapšanas laikā netrūka arī izaicinājumu. Viens no lielākajiem sarežģījumiem, kurš bija ārpus mūsu ietekmes zonas, – “Fizisko personu datu apstrādes likums”, kas stājās spēkā 2018.gada. 21.jūnijā, un tā rezultātā izdevuma veidotāji tiešā veidā vairs nedrīkstēja aicināt dzimtu ģerboņu īpašniekus piedalīties grāmatas izveidē. Vienu brīdi pat šķita, ka mūsu lieliskā ideja brūk. Pateicoties vienīgi Kultūras ministrijas valsts sekretāres Daces Vilsones atsaucībai un ieinteresētībai, ar ministrijas palīdzību izdevās šo problēmu atrisināt. Ministrija piekrita iesaistīties un nosūtīt vēstules dzimtām, lai atsaucas tās, kuras vēlas piedalīties izdevuma veidošanā. Protams, iesaistoties vēl vienam posmam, ceļš līdz dzimtu stāstiem kļuva garāks, bet, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Kultūras ministriju, mēs to paveicām.

Kas jūs piesaista heraldikā un kā jūs uztverat ģerboņa lomu dzimtā?

Rietumeiropas kultūrā heraldika ir viena no pilsoniskās sabiedrības izpausmes formām, ļoti loģiska, ļoti likumsakarīga, un tā joprojām turpinās. Mūsdienās ir ārkārtīgi daudz veidu, kā vizuāli izteikt sevi, izmantojot ļoti vienkāršus, es gribētu teikt, bieži vien arī banālus simbolus. Tam varam pretnostatīt ģerboni, kas ir senās Eiropas vēstures tradīcijās balstīts simbolu komplekss, kas sevi pierādījis. Ģerbonis dzīvos desmitgadēs un simtgadēs. Šajā vizuālajā simbolā var apvienot gan tās tradīcijas un vēsturisko simboliku vērtības, kas nāk no vec-vec-vec-vecākiem, gan arī tās vērtības, ko ģimene uzskata par būtiskām un svētām, lai tās tiktu saglabātas un nodotas viņu bērniem kā ceļveži nākotnē.

Ģerbonī vizuāli ir iekodēts dzimtas stāsts. Vēstures gaitā zūdot ģerboņa verbālam aprakstam, iespējams vizuāli rekonstruēt dzimtas stāstu. Ģerbonis ir brīnišķīga dāvana, ko ģimene var dāvināt pati sev un visiem, kas šajā dzimtā dzīvojuši un vēl dzīvos.

Kāda jūsuprāt ir izdevuma misija?

Šis izdevums kalpo sabiedrības iepazīstināšanai ar dzimtā un ģimenē koncentrēto dvēseles un gribas spēku, godprātību, ētisko satvaru. Tām dzimtām, kurām jau ir savs ģerbonis, tas dod iespēju lepoties ar vērtībām, kam ir potenciāls kļūt par paraugu visai mūsu sabiedrībai.

Ar ģerboni dzimta ieraksta sevi vēsturē. Savā un heraldikas vēsturē. Tā arī ir šī izdevuma misija.

Kā jūs saredzat vienojošo starp dzimtām, par kurām stāsta šis izdevums?

Cilvēku savstarpējās attiecības mūsu laikmetā, kas ir ļoti racionāls un tajā pašā laikā fragmentēts, – viena no būtiskākajām vērtībām ir sirsnība, cilvēcisko attiecību siltums. Pietāti pret saviem senčiem un viņu radītajām un saglabātajām vērtībām var sajust ik stāstā

Vēl es gribētu pieminēt lepnumu, kas strāvo no stāstiem – par kopā paveikto un nākotnē darāmo.

Noslēgumā jautājumi, uz kuriem atbildējis katrs no izdevuma sagatavošanas komandā iesaistītajiem: Kas ir ģimene? Kāpēc saka, ka ģimene ir vērtība?

Ģimene ir vienota savstarpējo cilvēcisko attiecību kvalitātes un inteliģences izpratnē. Ģimenē palīdzību un atbalstu saņem bez nosacījumiem. Ģimenē cits citu pazīst. Ģimenē cits citu aizstāv, piedod kļūdas. Ģimenē tiek uzturēts spēks, kas bieži vien izpaužas nevis vārdos, bet intonācijā, žestos, acu skatienā. Ģimene, dzimta cilvēkam sniedz piederības un vērtības sajūtu.