Grāmatā autors ar dzirkstošu humoru apraksta, kā aizritējuši veseli divi viņa dzīves un jaunības gadi (no 1973. līdz 1975.), dienot aiz polārā loka Kolas pussalā strojbatā – celtnieku bataljonā. Apraksts izdevies izcili, un, grāmatu lasot, rodas sajūta, ka lasītājs ir pārcēlies teju piecdesmit gadus senā pagātnē un pats piedzīvo nejēdzīgo padomju armijas ikdienu. Vīriešiem, kas to ir pieredzējuši, būs interesanti salīdzināt ar savām atmiņām, bet pārējiem grāmata sniegs spilgtu priekšstatu par debilizējošo padomju pagātni.

Padomijai nepietika ar jauniešu iesaukšanu obligātajā aktīvajā dienestā. Grāmatas otrajā daļā iekļauts stāsts par autora iesaukumu militārajos manevros labu laiku pēc dienesta, kas šķiet vēl absurdāk par pašu dienestu.

Grāmatas trešā daļa ir padomju armijas slenga skaidrojums, kas ir interesanta lasāmviela arī pati par sevi.

"Es jutu sirdsapziņas pārmetumus par nerakstīšanu – tu vari, kādēļ klusē? Dievs man lika to darīt, tādēļ arī rakstīju. Tas ir mans pienākums – stāstīt patiesību tiem, kas nekad nav dzīvojuši padomju totalitārajā režīmā un dienējuši tās esencē – armijā, kura tika audzināta un iedvesmota, lai iekarotu visu pasauli un tai uzspiestu velnišķīgu, ļaunu sistēmu, kas valda ar teroru un meliem, kurā valda verdzība – vergi, darba tauta un izredzētie – partijas nomenklatūra, kurus sargā starpslānis, armija, čeka un citi slepenie dienesti, kas apspiež un iznīcina nepaklausīgos. Savu grāmatu veltu tam, lai pasaule nekad vairāk nepiedzīvotu marksisma-ļeņinisma-staļinisma-brežņevisma murgaino, ļauno, cilvēcību nīstošo, bezdievīgo realitāti," tā autors.

"Kāda valsts, tāda armija – mēs bijām rīcībnespējīga lielgabalu gaļa, un nešaubos, ka lielu militāru konfliktu gadījumā mūs sakautu vai iznīcinātu. Starp militārajām parādēm Maskavā, Sarkanajā laukumā, un realitāti pastāvēja tāda pati atšķirība kā starp spožām, bezgaumīgām teātra dekorācijām un dzīves īstenību," raksta Pirro.

Pieejama arī e-grāmata.