Skaistumkonkursu organizatore Kristīne Lindenblate pašreiz ir brīvas sievietes statusā. Kā jau liela daļa vientuļo siržu Latvijā un pasaulē, arī viņa mēdz meklēt otro pusīti dažādās iepazīšanās aplikācijās.
Lindenblate pēc šķiršanās no vīra metas randiņos un atzīst, ka nesaprot vīriešus
Lindenblate, viesojoties STV Pirmā! šovā "Kad viņas satiekas", stāsta, ka tā ir patīkama sajūta, ja vīrietis izmaksā, taču tas nav mūsdienīgi. Svarīgāk ir tas, vai vīrietis ir nopircis sirdsdāmai kādu puķīti, kaut pa eiro - tieši to Lindenblate māca arī savam dēlam: "Vienalga vai tev tā meitene patiks vai nē. Cieņas izrādīšana par to, ka meitene ir nākusi satikties. Diemžēl, man ejot uz randiņiem, tikai divas reizes ir atnesuši puķītes. Ne visi piedāvāja izmaksāt kafiju. Varbūt vīriešiem, kuri bieži staigā uz randiņiem, tas baigi sit pa kabatu."
Lindenblate atklāja, ka nesen nonākusi pie kādas atziņas - viņa sapratusi, ka nesaprot vīriešus.
Piemēram, kāpēc iepazīšanās aplikācijās pielūdzējam ir viena nesena bilde, bet tad seko lērums kadru no jaunības: "Man viens no pēdējiem randiņiem vispār bija tāds, ka atnāca vīrietis, kurš nebija tas pats, kas bildē. Viņš bija pilnīgi cits personāžs. Nu, līdzīgs bija..."
Tāpat viņa novērojusi arī to, ka latviešu vīrieši ir vārdos skopi, bet krievu vīrieši sacer dāmām garas un romantiskas vēstules, apber ar komplimentiem un dzeju.
Skaistumkonkursu rīkotāja kā savu "murgaināko" randiņu nosauc to pašu, kurā sajutusi "dzirkstelīti" - viss izvērties pilnīgā farsā. Viņa devusies pie vīrieša ar taksi, lai abi pasēdētu viņa mašīnā kādā tirdzniecības centrā. Pēkšņi sirdsāķītim savajadzējies ātri aizbraukt uz kaut kurieni kopā ar viņu. "Es aizbraucu viņam līdzi. Nu, viss tā kā patīk, tā un tā. Mēs šķiramies, es braukšu mājās, centrā saukšu taksi. Pat nepiedāvāja aizvest mājās. Viņš apstājas pie luksofora, taksis mani gaida, bet viņš vēl grib kaut ko runāt. Pēkšņi aizmugurē policija. Viņš uzreiz: "Ja kas, tu biji pie stūres. Es neesmu pie stūres!"
Es sēžu pilnīgi apstulbusi.
Pienāk policists un viņš saka, ka nav pie stūres, tikai apsēdās pasēdēt. Es ar atvērtu žokli! Tā vietā, lai kā pieaudzis cilvēks noreaģētu, izkāptu no mašīnas un aizietu es dodu tās savas tiesības, jo es nesaprotu, kas notiek. Kur ir tehniskā? Nav. Esot pie viena uzticama, laba cilvēka. Es apsēžos viņa vietā pie tās stūres un sāku domāt - ja nu tā mašīna ir zagta? Beigās viņš aizveda mani mājās un es sapratu, kāpēc pats negribēja mani vest - jo brauc bez tehniskās, tiesībām un visa cita..."